Aivars Eipurs 15.02.2010 09:37

Tulkotājas – sinoloģes profesores Jeļenas Staburovas veikums un nenovērtējama dāvana mums. Šis ir gadījums, kad tulkotāja personībai jāpievērš vislielākā uzmanība. Tas tā ir, pateicoties tulkojamā teksta lielajai nozīmībai pašai par sevi, kā arī faktam, ka tādu senķīniešu valodas speciālistu kā Jeļena Staburova mums šobrīd vairāk nav. Šo darbu pasaules filosofiskās domas grāmatu sērijā astoņdesmitajos gados no vācu valodas bija tulkojis Vilnis Zariņš, un paldies viņam par to. Mūsu aplūkojamā izdevuma izcilajā tulkotājas priekšvārdā korekti aprādīta atšķirība starp abu tulkotāju pieejām tekstam, izmantojot konkrētu fragmentu. Tāpat pastāstīts par tulkojumā ievērotajiem principiem vispār, aicinot šāda rakstura darbos tulkotājus atturēties no kārdinājuma radoši izpausties, bet pacietīgi sekot oriģinālam, nemaz nerunājot par tik vienkāršu lietu, ka starpniekvaloda ir starpniekvaloda, tas ir, kā divi posmi no pazīstamās bērnu spēles „klusajos telefonos“, kad jau trešais ir sagrozījis to, ko teicis pirmais. Ievadā, cita starpā, protams, ir arī mazliet skaidrots, kas ir Dao, un kas ir De.“Pasaules ainā De atrodas pakāpi zemāk par Dao. Savukārt pakāpi zemāk par De Laodzi novieto Cilvēciskumu, vēl zemāk ir Taisnīgums un Rituāls (38.nod.).Tā ar De starpniecību Dao atklāj sevi cilvēkam.Var arī uzskatīt, ka De ir Dao manifestācija cilvēku sabiedrībā“ – raksta tulkotāja.