Aivars Eipurs 06.09.2010 14:44

Šī ir patiešām interesanta lasāmviela par mūsu kaimiņiem lietuvjiem (citur sauktiem arī par lietuviešiem vai leišiem), un tā palīdz aizdomāties arī par mums pašiem, latvjiem (latviešiem). Mazos prozas gabaliņos tiek uzburtas neiedomājamas Lietuvas vēstures ainas, kur vēsturiskas personas, visbiežāk valdnieki un karavadoņi, piedzīvo visabsurdākās lietas, turpretī gandrīz vienīgā patiesība ir tā, ka tādi cilvēki patiešām eksistējuši un, iespējams, ka tiesa ir arī kripatiņa no stāstītā, piemēram, kāds paradums vai nāves veids. Tostarp, lietuvjiem tiek piedēvētas daudzas labas īpašības, kas krietni pārspīlētas, pārvēršas gaišā pašizsmieklā vai pašironijā. Jauki pasmiets arī par slaveniem citzemju karavadoņiem, piemēram, sengrieķiem un romiešiem, kas dikti baidījušies no lietuvjiem, tāpēc iekarojuši citas zemes. Lasot varat turēt vienu pirkstu grāmatā pie beigām, kur autors, kurš ir arī gan etnologs, gan baltu reliģiju un mitoloģijas pētnieks, sniedz komentārus par grāmatā minētajām personām. Iepriekš minētais attiecas uz grāmatas pirmo daļu “ Īss Lietuvas vēstures kurss” un trešo “ No slepenās pasaules vēstures”. Otrā daļa saucas “No Lietuvas rakstnieku dzīves”. Tā, kaut arī asprātīga, ar oriģinalitāti neizceļas, jo saskatāmas klajas Daņilas Harmsa ietekmes, uz ko autors, arī pats norāda, apspēlēdams Puškina personu. Droši vien atcerēsieties arī tamlīdzīgus jociņus žurnālā “Rīgas Laiks”. Arī par pieminētajiem rakstniekiem grāmatas beigās ir komentāri. Gribu šo grāmatu savā īpašumā, lai varētu pārlasīt. Atliek piebilst, ka grāmatas autora dzīve (1961-2006) aprāvās pāragri un kaut kā neērti sabiedrībai.