Dace Sparāne

Aivars Eipurs 14.05.2010 10:04

Ilzes Jansones otrais romāns „Insomnia” (Bezmiegs) ir lielisks oriģinālprozas darbs, kas izceļas ar satura un stila vienību. Romāns, kas rakstīts kā jaunas sievietes Padmas iekšējais monologs, neapnīk un nenogurdina, saista. Labā valoda stimulē lasīšanu un negribas atrauties, ja nu vienīgi uztaisīt nelielu pārtraukumu. Romānā izmisīgi, drosmīgi un maigi aprakstīta jaunu sieviešu mīlestība – tikšanās, kopdzīve, šķiršanās, izmisums, nelielas citas cerības, atkal izmisums un vēl viena iespēja romāna pēdējā lappusē.. Tās, galvenokārt, ir Padmas izjūtas, otras meitenes iekšējā monologa nav. Padmas vārds rāda tā nesēju kā plašu un reizē emocionāli mutuļojošu upi, turpretī partneres vārds Rasa atspoguļo par daudz ātri zūdošo, nenoturamo un nepietiekamo, patiešām rasu uz šīs izmisīgās upes fona. Mani pārsteidza pārējo romāna tēlu apbrīnojamā izpratne un iecietība pret Padmas izpausmēm, izņemot vienu, gluži saprotamu gadījumu. Jādomā, autore vēlējusies neapdraudētu vidi varones seksuālās identitātes izpausmei, lai gan loģiskāk šajā ziņā būtu ieviest dramatiskākas kolīzijas. Taču varbūt pietiek arī ar pašas Padmas egocentrismu, jo līdz pašnāvības veiksmīgam mēģinājumam nav pārāk tālu, ir pat zināms, kur jāgriež, lai izdotos pa īstam. Goda pilno otro vietu romānā ieņem Padmas, piedevām vēl arī teoloģijas studentes, vaļsirdīgās replikas reliģiskā kanona sakarā un strīdiņi ar Dievu, kā jau tas pieklājas dzīves jēgas meklētājai. Padma nereti arī dziļi gremdējas alkoholā, tāpēc dīvaini, ka pamanīju tikai vienu rupju vārdu – varbūt citi paslīdēja garām – toties daudz maiguma. Ceru, ka šis romāns tiks tulkots arī citās valodās.
Vēl vairāk par šo grāmatu varat uzzināt, izlasot Ievas Melgalves recenziju www.satori.lv