Mūsdienu bērni nav nedz grūtāk audzināmi, nedz “nekaunīgāki” kā agrāk, arī vecāki un audzinātāji nav nekompetenti. Tad kāpēc ikdienā rodas stresa situācijas, kurās triumfē “mazais tirāns” un pieaugušie ir izmisuši? Vienalga, vai tas būtu ģērbšanās vai mājas kārtošanas, televizora skatīšanās vai datorspēļu laikā.
Mūsdienu vecāki un audzinātāji daudz jūtīgāk reaģē uz bērnu uzvedību. Tas ir tikai apsveicami. Taču nereti viņiem pietrūkst drosmes un pārliecības, viņi vēlas visu izdarīt labāk nekā pašu vecāki — nekādu aizliegumu! —, tā atstājot bērnus likteņa varā. Jo no bērniem ir pārāk daudz prasīts, ja vēlas, lai viņi spētu bez noteiktām robežām patstāvīgi orientēties nepārredzamajā pasaulē.