Aivars Eipurs 12.06.2010 20:54

Šī grāmata runā par vienkāršām un sarežģītām lietām vienlaicīgi. Kā tās traucē un ko var darīt. Kā sevi pārorientēt. Piemēram, arī man liekas pilnīgi bezjēdzīgi uzskatīt sevi par neveiksminieku, ja kādā periodā biežāk gadās neveiksmes Par to stāstīts arī šajā grāmatā. Par pašnovērtējuma jeb pašcieņas stabilizēšanu, kas ir viens no svarīgiem psihoterapijas uzdevumiem. Mūsu dzīvi lielā mērā ievirza sekss, dusmas un bailes. Šajā grāmatā nebūs par seksu, toties ir pastāstīts par bailēm kā par daudzpusīgu parādību. Šeit raizes, nemiers, dusmas, greizsirdība un biklums parādīti kā agrīni baiļu simptomi. Bailes parādītas kā lielākie neveiksmju simptomi, kas cilvēkus pārvērš par neko īpašu. Arī vienaldzība var rasties no tā, ka dusmas ir pārāk lielas un veido noliegumu. „Ha, man tas ir vienaldzīgi, es par to neinteresējos!”. Lai gan neinteresēšanās par to vai šo var izskatīties pēc nopietnas patoloģijas. Noliegums, protams, sākumā ir arī kā normāla piesardzīga reakcija pret daudziem priekšlikumiem. Pēc tam seko interese, - ja nē, tad lieta ir nopietna. Protams, nedrīkst aizmirst, ka šādās grāmatās viss tā var būt, bet kādā konkrēta cilvēka gadījumā var arī nebūt. Šeit ir aprakstīts talantīga vijolnieka gadījums, kurš lieliski spēlēja mēģinājumos, bet uzstājoties auditorijas priekšā, viņu sagrāba bailes. Un viņš pameta vijoļspēli.Ar šādas grāmatas palīdzību viņš varētu tikt galā ar šo problēmu. Bet negadījās viņam šai līdzīga grāmata, un cilvēks ar sevi nepastrādāja, atmetot visam ar roku. Veltīgi.