Aivars Eipurs 20.07.2010 12:27

Var uzteikt rakstnieci par to, ka otrā triloģijas grāmata nav ne par matu garlaicīgāka. Jau pirmajā grāmatā „Bada spēles” priecājos par to, ka rakstniecei ir arī gluži baudāma valoda, – arī tāpēc neapnīk lasīt par attēlotajiem notikumiem. Grāmata nav rakstīta vienā tīrā žanrā, te sajaukusies fantasy un fantastika (darbība risinās kaut kādā nosacītā, ne visai tālā nākotnē, bijušajā Amerikas Savienoto Valstu teritorijā). Romāns rakstīts, bagāti izmantojot televīzijas realitātes šovu struktūru. Atšķirība ir tā, ka šajos romānos uzstādījums ir galējs – uzvarētājs ir tas, kurš vienīgais paliek dzīvs, un, nav starpības, vai citi mirst paši, viņus nogalina uzvarētājs vai kāds cits. Spriegums un līmenis tiek uzturēts nemitīgi. Romānā „Spēle ar uguni” mēs atkal satiekamies ar to pašu meiteni Katnisu, kas pirmajā grāmatā bija Bada spēļu uzvarētāja kopā ar Pītu, kurš viņai nu būtu jāapprec. Ko darīt, ja viņa joprojām mīl Geilu? Šajā romānā ir divi vērienīgi notikumi, no kuriem izriet visi pārējie. Pirmais ir tas, ka vairākos apgabalos sākas dumpis, un Kapitolijs to apspiež ar dažādām sekmēm, Tas tiek turēts noslēpumā, taču Katnisa medībās, kas pēdējā laikā kļuvušas tik riskantas, gandrīz neiespējamas, satiek divas no Astotā apgabala izbēgušas sievietes. Tiesa, šīs apgabalu revolūcijas pagaidām tiek tikai vairāk vai mazāk pieminētas – Divpadsmitajā apgabalā, kur mīt Katnisa, vēl viss pa vecam. Otrs notikums ir tas, ka tiek sarīkotas Ceturkšņa Spaidu spēles, kurā piedalās divdesmit četri iepriekšējo gadu spēļu uzvarētāji. Daži no tiem ir pavisam veci vai nodzērušies, vai abi kopā. No šī viedokļa Katnisa un Pīta gandrīz vai pieskaitāmi pie favorītiem. Taču ir daži konkurenti. Varbūt vispirms noslēgt savienību un tikai tad nogalināt citus? Tā būs vieglāk. Šajā spēļu reizē Katnisai top zināmi vairāki cīņas arēnas noslēpumi. Romānā ir daudzas interesantas detaļas. Nedaudz pārsteidza tikai divas lietas. Tas, ka Stiepule un Bītijs ir tik inteliģenti kādreizējie uzvarētāji (pie tam tāds redzējums tiek panākts ar skopiem paņēmieniem). Un tas, ka visā cīņas un briesmu atmosfērā pavīd arī idilliskas detaļas. Taču tas nebojā romānu.