Aivars Eipurs 25.06.2010 12:32

Šis ir triloģijas otrais romāns, detektīvtrilleris. Šajā romānā, atšķirībā no iepriekšējā, kur, neskatoties uz nosaukumu, centrālā persona bija žurnālists Mikaēls Blumkvists, priekšplānā ir Līsbeta Salandere. Viņa mēģina baudīt savus hakera darba augļus, iek;ārtojot dzīvokli. Viņa izvairās no Mikaēla Blumkvista, kurš tā kā gribētu turpināt ar Līsbeti iepriekšējā romānā uzsāktās attiecības, taču nezina, ka Līsbeta ir biseksuāle un ka viņa ir atradusi savu agrāko mīlas objektu – draudzeni, abas sāk dzīvot kopā. Līsbetei ir dēmoniskas attiecības ar savu kādreizējo vajātāju advokātu, perversu izmantotāju, kurš nu ir nonācis Līsbetas manipulatīvā atkarībā. Līsbeta ievēro, ka viņai draud briesmas un ka viņu grib sagūstīt kāds blonds milzis ar saviem darboņiem. Pa to laiku avīžnieku vidē, kur strādā Mikaēls Blumkvists un vinā draudzene, nonāk materiāls par starptautisku prostitūcijas tirgu, kura autors grib vienlaikus izdot arī grāmatu par to. Kā tas viss savīsies un atrisināsies – par to tad ir šī grāmata.
Atcerēsimies, ka visu trīs romānu autors ir miris, nepublicējis nevienu no tiem. Iespējams, ka viņš tos nav rādījis redaktoriem, jo tad, iespējams, šie romāni izskatītos mazliet citādi un varbūt plānāki. Manuprāt, nedaudz mākslīgi ir pierakstīt meitenei – frīkam hakerei Līsbetei Salanderei aizraušanos ar matemātiku, tostarp ar Fermā teorēmu, neuzrakstot, no kurienes šai parādībai aug kājas ( viņa vienkārši to zina!), bet autors to dara sistemātiski. Man šajā sakarā pietiek ar filmas „Labais Vils Hantings“ motīvu, kur tas bija ticamāk.