Latviešu izceļošana uz dažādām Rietumpasaules zemēm kā pietiekami apjomīgs process bija sācies jau 19.gs. 80. gados un turpinājās līdz pat 2. Pasaules kara beigām. Ja pirms 2. Pasaules kara beigām Rietumos dzīvoja apmēram 50 tūkstoši, tad pēcāk viņu kopskaits jau sasniedz vismaz 1/10 daļu no visiem latviešiem. Ne visi emigrācijas latvieši uzreiz pēc izceļošanas atrada savas jaunās mājvietas – daudzi no viņiem gan pēc pašu vēlmes, gan pakļaujoties toreizējai ģeopolitikai situācijai, bija spiesti ceļot tālāk uz citām valstīm, kas, protams, ļoti apgrūtināja vēlākos centienus apgūt emigrācijas latviešu mājvietas.

Šī apjomīgā grāmata ir līdz šim apjomīgākais pētījums Latvijas grāmatniecībā par visām svarīgākajām norisēm emigrācijas latviešu dzīvē, no pirmssākumiem līdz pat mūsu dienām – par viņu dzīvesvietu, jaunajām, jau emigrācijā izaugušajām paaudzēm, viņu etniskās piederības apzināšanos.