Dzīvā un enerģiskā prozā Emijas balvas laureāts un rakstnieks Makuarijs atdzīvina 16. gadsimta cīņu par tagadējo mūsdienu Peru. Piecus gadus viņš dzīvojis Peru un daļu no šī laika mitinājies pie pēdējā laikā sarukušas cilts Amazones džungļos tikai 100 jūdžu attālumā no Maču Pikču.
Kims Makuarijs ir izpētījis pamatīgi izstaigātu zemi, lai radītu grāmatu, kas pārsteidz, atklāj vēsturi, un kuru var lasīt it kā labu audumu. Viņš iesāk ar Hirama Bingema maģisko atklājumu Maču Pikču un turpina ar stāstu par mežonīgo spāņu iebrukumu (inku valdnieka Atahualpas nogalināšanu, Manko Inkas revolūciju, pēdējā inku imperatora Tupaka Amaru nāvi) un modina apbrīnu par tālām vietām uz zemes, kuras mēs vienkārši nepazīstam pietiekoši labi.
Šī biezā un ar gaumi uzrakstītā grāmata nebeidzas ar inku galīgo sakāvi 1572. gadā. Strauji pārceļoties uz 20. gadsimtu, Makuarijs stāsta pārsteidzoši fascinējošus faktus par zinātnieku radītajām inku palieku interpretācijām. 1911. gadā jaunais Latīņamerikas vēstures profesors no Jēlas Hirams Bingams identificēja Maču Pikču kā impērijas nervu sistēmas centru. Daži apšaubīja Bingama teoriju līdz pat viņa nāvei 1956. gadā; 1960. gados Džīns Sevojs atklāja inku civilizācijas centru Vilkabambu. Lai gan mūsdienu pētījumiem Makuarijs veltī tikai dažas nodaļas, arheologi, kuri izdarījuši galvenos atklājumus, parādās kā nobrieduši raksturi, un stāsts par impērijas atrakšanu ir tikpat saistošs, kā daudz pazīstamākā spāņu iebrukuma vēsture.
Makuarijs arī ir radījis atmiņā paliekošu piedzīvojumu romānu, uzzīmēdams mūsdienu Indianam Džonsam līdzīgus raksturus, kas izcēluši dienasgaismā un joprojām turpina atklāt Inku impērijas pazudušās daļas.