Ironiska parodija par Stefanijas Meieres Krēslas sāgas fenomenu. Milza Lempe ir parasta septiņpadsmitgadīga tīne. Viņai pašai šķiet, ka ir tāda bāla un interesanta, taču meiteni māc šaubas, vai kāds jebkad atklās, cik viņa ir īpaša. Viss mainās, kad Milza nokļūst mazpilsētā Štepselejā un iepazīstas ar Tediju Kelediju – neticami glītu puisi, kurš ēd jēlu gaļu, ir pārcilvēciski spēcīgs un izvairās no saules gaismas. Turklāt pamazām meitenei uzmanību pievērš ne tikai akadēmijas puiši, bet arī dažādi dīvaini radījumi, kuri visi runā par kaut kādu Lielo Pārlādi. Šī ir leģenda par pirmo mīlu un sāpīgām ilgām, jaunības sapņiem un izvēlēm.