Pirmo reizi latviešu valodā tapis populārzinātnisks pārskats par mūsu kultūras pamatu ― kristīgo reliģiju, tās pārmaiņām un mutācijām vēstures gaitā. Autors, apbruņojies ar kriminālizmeklētāja pieeju ķeras klāt Jaunās derības tekstiem, apkopojot mūsdienu arheologu, literatūrzinātnieku un vēsturnieku pētījumu rezultātus. Soli pa solim mūsu acu priekšā noārdās un izgaist trīstūkstoš gadus krājušies māņticības un dogmu slāņi, atsedzot patieso ebreju amatnieka un sludinātāja Ješuas (jeb Jēzus) dzīvi un nāvi. Tas ir jauns, latviešu populārzinātniskajā literatūrā vēl nebijis skatījums, kurš ir brīvs no reliģiskas apmātības un konfesionāliem aizspriedumiem.

Rietumu kristīgās kultūras pirmsākumi — kristietības pretrunīgā vēsture

— balsojuma rezultātā galdnieka dēls tiek ievēlēts par “Dieva vienpiedzimušo Dēlu”

— sešu bērnu māte Mirjama leģendā pārvēršas par “Jaunavu Mariju”

• “svētā trīsvienība” un citi izdomājumi

• tautas leģendas un banālas kļūdas tulkojumos kļūst par doktrīnas pamatiem

• apokrifi, politika un pāvesti: ietekme uz ticīgo miljoniem līdz pat mūsdienām

“Lielākoties tāda rakstura diskusijas izcēlušās tieši tāpēc, ka teologi acīmredzot aizmirsuši, ka leģenda un mīts vienmēr ir simboliska alegorija, kas nav jāuztver tieši: tāpat kā nav iespējams iziet caur uzzīmētām durvīm, piezvanīt Donaldam Dakam vai paēst pusdienas, notiesājot tajās ēdienkarti, no leģendām apvītām Vecās derības praviešu runām nav izdarāmi secinājumi par to, kad gaidāma “Mesijas otrreizējā atnākšana” un raksturojami citi garīgi un/vai psiholoģiski fenomeni.” /N. Andersons/