Monogrāfija Inscenējumu realitāte. Latvijas aktierkino vēsture piedāvā atšķirīgu un novatorisku skatījumu uz nacionālās kinomākslas attīstību, turklāt aizskar arī līdz šim nepētītas jomas. Grāmatu ievada Ingas Pērkones sadaļa par 20. gadsimta 20.-40. gadu periodu, turpinājumā – Latvijas klasiskā kino politiski ekonomiskā sistēma, cenzūra un estētika, ietverot hronoloģisko dalījumu (pēckara gadi, atjaunotne, industrija) un žanrisko daudzveidību (kriminālfilmas, etnogrāfija, melodrāmas, Jāņa Streiča daiļrade). Zane Balčus analizējusi Latvijas aktierkino vēlākos laikus – Latvijas kino sistēmu atjaunotās neatkarības laikā un filmu tematiskās un stilistiskās iezīmes. Grāmatu papildina pētījumi par padomju laika kinorepertuāru Latvijā (Beāte Vītola), ceļojošā kino sistēmu (Zane Balčus) un filmu uzņemšanas tehnoloģijām (Agnese Surkova), noslēgumā praktiska informācija – kinoterminu skaidrojošā vārdnīca ar tulkojumiem angļu, krievu, franču, vācu valodā un līdz šim pilnīgākā un apjomīgākā Latvijas aktierkino filmogrāfija (1920-2010), kas tapusi ar Rīgas Kino muzeja un daudzu Latvijas kinocilvēku palīdzību.
Iepriekšējais šāda līmeņa izdevums tapis pirms vairāk nekā divdesmit gadiem un bija tematiski un ideoloģiski ierobežots, kā to rāda nosaukums Padomju Latvijas kinomāksla (1989, autoru kolektīvs), savukārt jaunā grāmata aptver visu Latvijas kinovēsturi – no 1920. gada, kad uz ekrāniem iznāca pirmā Latvijā inscenētā filma Es karā aiziedams (režisors Vilis Segliņš), līdz 2010. gadam, kad Latvijas Republikas Saeima pieņēma Filmu likumu.
Grāmatas iniciatore, zinātniskā redaktore un apjomīgas teksta daļas autore ir kinozinātniece Inga Pērkone, autoru kolektīvā ietilpst kinozinātņu maģistre Zane Balčus, Latvijas Kultūras akadēmijas doktorante Agnese Surkova un audiovizuālās kultūras bakalaure Beāte Vītola, grāmatas redaktore – žurnāla Kino Raksti un grāmatu sērijas Kino Rakstu bibliotēka redaktore Kristīne Matīsa.