Līgas Blauas ceturtā grāmata ir par Jāni Paukštello. Aktieri, kurš uzrunā izrādēs, dziesmās, par latviešu kino klasiku kļuvušās kinofilmās. Cilvēku, kurš pirmo reizi ir tik atklāts – par dzīvi uz skatuves, par ģimeni, draugiem un partneriem, par dzīves krustcelēm, kurās bijis jāizvēlas... Patiesi un atklāti. 

“Tā sajūta, ka ir bišķi dzīvots, manī ir. Tas ir labi, ka mēs šajās sarunās satikāmies. Man tās lietas bija jānorunā no sevis nost.” 

Jānis Paukštello

 “Viņš ir likteņa svētīts un sists. Stāvējis atzīšanas virsotnē un kritis bezdibenī. Mīlējis un cietis sāpes. Visu zaudējis sācis dzīvi no jauna. Viņš pazīst sajūtu, kad liekas: nevienam neesi vajadzīgs, un zina, kā ir, kad viena cilvēkapastiepta rokapalīdz atkal tikt uz kājām. Tintā, bet balts. Tāds ir Paukštello. Šajos atmiņu pieskārienos – mirkļi no bijušā, no Jāņa dzīves, no miega nakšu smagajām domām un no rīta, kas nāk ar jaunu dienu.” 

Līga Blaua