1940.gada 17. jūnijā, kad sarkanarmieši pargāja Latvijas robežu, daudzi latviešu patrioti atstāja savu ierasto dzīvi pilsētās un aizgāja strādāt grāvraču, laukstrādnieku, mūrnieku un mežu cirtēju darbus, lai remdētu sāpes par zaudēto brīvību un izvairītos no dienesta iebrucēju armijā. Romāns "Meža cilvēki" ir vēstījums par latviešu inteliģences sāpju ceļu, par viņu dvēseles sāpēm par zaudēto brīvību, par izturību, mīlestību un ticību jaunai Latvijas atmodai.