- Swedbank kredītkaršu klientiem
- Nordea kredītkaršu klientiem
- Dienas drauga kartes īpašniekiem Grāmatas Draugiem
- Dienas Grāmatas īpašais piedāvājums
- JUMAVAS īpašais piedāvājums
- BIROJA SĒRIJA par īpašām cenām ar atlaidi līdz pat 60 %
- Dāvanu kartes
- Apsveikuma kartiņas
- Klausāmgrāmatas
- Bērnu grāmatas
- Jauniešu literatūra
- Daiļliteratūra
- Atziņas, domu graudi un biogrāfijas
- Mājas un dārzs
- Ēdieni un dzērieni
- Kalendāri, gadagrāmatas un svētki
- Arhitektūra, māksla, fotogrāfija
- Biznesa un juridiskā literatūra
- Ceļojumi un ģeogrāfija
- Folkora un etnogrāfija
- IT un datorzinības
- Mācību grāmatas un pedagoģija
- Psiholoģija
- Reliģija, filozofija un ezotērika
- Sabiedrība, politika
- Sekss un attiecības
- Sports, hobiji, spēles
- Vārdnīcas un cita tehniskā literatūra
- Veselība, ģimene, dzīvesstils
- Vēsture, zinātne un daba
- Tematiskie žurnāli
Savējiem
-
Autors
Vilis Vītols -
ISBN
978−9984−34−331−0 -
Izdevniecība
Atēna apgāds -
Gads
2010 -
Lappuses
208 -
Iesējuma veids
Cietie vāki (225mm x 140mm)
| Lasītāju vērtējums: | |
|---|---|
| Ekspertu vērtējums: |
Vilis Vītols dzimis 1934. gada 14. februārī Rīgā. 1944. gadā Vītolu ģimene devās bēgļu ceļā uz Vāciju un tālāk uz Dienvidameriku. Ilgu gadu darbs un neatlaidība vainagojās ar panākumiem, un pēc nepilniem četrdesmit gadiem ģimenes uzņēmums bija kļuvis par ievērojamu celtniecības firmu Venecuēlā. 1999. gadā Vītoli atgriezās dzimtenē. Viļa un dzīvesbiedres Martas nodibinātais Vītolu fonds atbalsta jauniešu izglītību, savukārt kopā ar četrpadsmit domubiedriem izveidotais Kokneses fonds ceļ Likteņdārzu — piemiņas vietu visiem latviešiem, kas Latvijai zuduši pagājušā gadsimta traģiskajos notikumos.
«Šī ir Viļa Vītola pārdomu grāmata. Sākumā iecerēta kā saruna ar paša bērniem, bet tagad iegūst plašāku lasītāju loku [..] Grāmatā izteiktie dzīves vērtējumi dažuviet [..] šķitīs pārāk kategoriski un apstrīdami. Taču jāņem vērā, ka tā ir mūža gaitā uzkrātā dzīves pieredze. [..] neapšaubāms ir grāmatas vadmotīvs: bez ģimenes saitēm, bez piederības tautai, bez Tēvzemes, kur mīt senču iemītas pēdas, tu esi tikai ūdens puteklis pasaules ļaužu jūrā. Mūžīgs un nezūdošs, caur paaudžu asinīm plūstošs no vecvectēviem un senmātēm nāk mantojums. Gribi vai negribi pieņemt — tas iet kopā ar Tevi.»
Lūcija Ķuzāne
MALA
Autors: Kurts Fridrihsons un Gundega RepšeISBN: 978-9984-847-25-2
Pirktākais kategorijā
-
1.
Rakstnieki ir
Gundega Repše -
2.
Vienos ratos ar slavenībām
Freimanis Aivars -
3.
(Divas puses): Latviešu kara stāsti. Otrais pasaules karš karavīru dienasgrāmatās
Ulda Neiburga un Vitas Zelčes redakcijā -
4.
Mikelandželo Buonarroti. Ģēnijs un gūsteknis
Sastādītāja: Raimonda Strode -
5.
Sarkano okupantu orģijas Latvijā
Jānis Liepiņš
Jaunākais kategorijā
-
1.
Kājāmgājējs karā. Latviešu kara stāsti
Vera Kacena -
2.
-
3.
Mana svētku diena
Kārlis Anitens, Olga Rajecka -
4.
Rakstnieki ir
Gundega Repše -
5.
Vienos ratos ar slavenībām
Freimanis Aivars











Aivars Eipurs 02.03.2010 01:37
Vilis Vītols, daudzu latviešu jauniešu studiju finansētājs, „Venecuēlas latvietis”, piecpadsmit gadus rakstījis un apkopojis šīs piezīmes. Dažu pierunāts, dažu arī atrunāts, tomēr šo, kā pats izsakās, „politiski nekorekto” darbu nolēmis publicēt. Viena no nedaudzām grāmatām mūsdienās, kas mērķtiecīgi veltīta latviskā gara stiprināšanai. Tādas grāmatas bija raksturīgas Latvijas pirmajā neatkarības laikā, un tām bija gan jēga, gan pozitīvas sekas. Jācer, ka tā būs arī ar šo grāmatu. Šo grāmatu izceļ cilvēka viedokļa patiesums, drosme un patoss. Grāmata veltīta nākotnei, tāpēc daudz stāsta par pagātni, lai mēs mācītos no savām kļūdām. Es pieminēju drosmi. Šeit ir nodaļas : „Vācieši” un „Krievi”, kur atrodam lietas, kuras mums vajadzētu atcerēties uz visiem laikiem, bet mēs tās aizmirstam. Piemēram, citāts: „Vācu krustnešu, garīdznieku un muižnieku uzkundzēšanās nesa visdažādākās nelaimes. Tās radīja apstākļus, kas latviešus pārvērta par šodien mazu tautu. Ja zemes ceļus no Vācijas uz Kurzemi un Zemgali nebūtu aizsprostojusi tolaik varenā Lietuvas valsts, tad, ļoti iespējams, mūsu valsts būtu iznīcināta pavisam. Mūs piemeklētu senprūšu liktenis.” Autors ar lielu nepatiku vēro vācu muižu atliekas šodien Latvijā, jo to greznums kādreiz maksājis daudzu latviešu zemnieku dzīvības. Autors citē iespaidīgu 1841. gada Jaunbebru dumpja dalībnieku sodīšanas aprakstu. Šo nelietību toreiz paveica barons Augusts Hāgemeistars. Autors ir arī par lielu teritoriju atņemšanu Krievijai, par nāvessoda atjaunošanu Latvijā un citām lietām. Viņš uzskata, ka krievu valodu nevajag mācīties, un tad būs mazāk krieviski runājošu cilvēku. Viļa Vītola vērtējums ir izsvērts, lai arī var mulsināt. Vienkārši dzīves laikā ir sakrājies arī diezgan daudz rūgtuma. Viņš uzskata, ka ebreji ir gudri, izrādīdami pasaulei, ka viņi neko neaizmirst un līdz galam nepiedod. Grāmatas noslēguma daļā Vītola kungs arī apraksta to, kā Venecuēlā beidzot ticis uz zaļa zara. Viņš arī māca, ka gribot kļūt turīgam, jāveido savs uzņēmums, nevis jāstrādā pie citiem.Tu vari nebūt vienīgais īpašnieks, bet tas tomēr ir tavs. Viņš arī aicina sekot inovācijām un būt pareizajā laikā pareizajā vietā. Vispirmām kārtām, Vītola kungs mudina latviešus veidot lielas ģimenes un izglītoties.
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji