Savējiem

  • Autors
    Vilis Vītols
  • ISBN
    978−9984−34−331−0
  • Izdevniecība
    Atēna apgāds
  • Gads
    2010
  • Lappuses
    208
  • Iesējuma veids
    Cietie vāki (225mm x 140mm)
Lasītāju vērtējums:
Ekspertu vērtējums:
Cena: Ls 6,72 Reģistrējoties: Ls 6,05

Pirkt

Vilis Vītols dzimis 1934. gada 14. februārī Rīgā. 1944. gadā Vītolu ģimene devās bēgļu ceļā uz Vāciju un tālāk uz Dienvidameriku. Ilgu gadu darbs un neatlaidība vainagojās ar panākumiem, un pēc nepilniem četrdesmit gadiem ģimenes uzņēmums bija kļuvis par ievērojamu celtniecības firmu Venecuēlā. 1999. gadā Vītoli atgriezās dzimtenē. Viļa un dzīvesbiedres Martas nodibinātais Vītolu fonds atbalsta jauniešu izglītību, savukārt kopā ar četrpadsmit domubiedriem izveidotais Kokneses fonds ceļ Likteņdārzu — piemiņas vietu visiem latviešiem, kas Latvijai zuduši pagājušā gadsimta traģiskajos notikumos.

«Šī ir Viļa Vītola pārdomu grāmata. Sākumā iecerēta kā saruna ar paša bērniem, bet tagad iegūst plašāku lasītāju loku [..] Grāmatā izteiktie dzīves vērtējumi dažuviet [..] šķitīs pārāk kategoriski un apstrīdami. Taču jāņem vērā, ka tā ir mūža gaitā uzkrātā dzīves pieredze. [..] neapšaubāms ir grāmatas vadmotīvs: bez ģimenes saitēm, bez piederības tautai, bez Tēvzemes, kur mīt senču iemītas pēdas, tu esi tikai ūdens puteklis pasaules ļaužu jūrā. Mūžīgs un nezūdošs, caur paaudžu asinīm plūstošs no vecvectēviem un senmātēm nāk mantojums. Gribi vai negribi pieņemt — tas iet kopā ar Tevi.»

Lūcija Ķuzāne

Piedāvājam Jums iegādāties arī šo:

Dg_kfridrihsons_vaks_500pix_small
Cena:
Ls 11,82
Reģistrējoties:
Ls 10,64

Pirkt

MALA

Autors: Kurts Fridrihsons un Gundega Repše
ISBN: 978-9984-847-25-2

  • Aivars Eipurs 02.03.2010 01:37

    Vilis Vītols, daudzu latviešu jauniešu studiju finansētājs, „Venecuēlas latvietis”, piecpadsmit gadus rakstījis un apkopojis šīs piezīmes. Dažu pierunāts, dažu arī atrunāts, tomēr šo, kā pats izsakās, „politiski nekorekto” darbu nolēmis publicēt. Viena no nedaudzām grāmatām mūsdienās, kas mērķtiecīgi veltīta latviskā gara stiprināšanai. Tādas grāmatas bija raksturīgas Latvijas pirmajā neatkarības laikā, un tām bija gan jēga, gan pozitīvas sekas. Jācer, ka tā būs arī ar šo grāmatu. Šo grāmatu izceļ cilvēka viedokļa patiesums, drosme un patoss. Grāmata veltīta nākotnei, tāpēc daudz stāsta par pagātni, lai mēs mācītos no savām kļūdām. Es pieminēju drosmi. Šeit ir nodaļas : „Vācieši” un „Krievi”, kur atrodam lietas, kuras mums vajadzētu atcerēties uz visiem laikiem, bet mēs tās aizmirstam. Piemēram, citāts: „Vācu krustnešu, garīdznieku un muižnieku uzkundzēšanās nesa visdažādākās nelaimes. Tās radīja apstākļus, kas latviešus pārvērta par šodien mazu tautu. Ja zemes ceļus no Vācijas uz Kurzemi un Zemgali nebūtu aizsprostojusi tolaik varenā Lietuvas valsts, tad, ļoti iespējams, mūsu valsts būtu iznīcināta pavisam. Mūs piemeklētu senprūšu liktenis.” Autors ar lielu nepatiku vēro vācu muižu atliekas šodien Latvijā, jo to greznums kādreiz maksājis daudzu latviešu zemnieku dzīvības. Autors citē iespaidīgu 1841. gada Jaunbebru dumpja dalībnieku sodīšanas aprakstu. Šo nelietību toreiz paveica barons Augusts Hāgemeistars. Autors ir arī par lielu teritoriju atņemšanu Krievijai, par nāvessoda atjaunošanu Latvijā un citām lietām. Viņš uzskata, ka krievu valodu nevajag mācīties, un tad būs mazāk krieviski runājošu cilvēku. Viļa Vītola vērtējums ir izsvērts, lai arī var mulsināt. Vienkārši dzīves laikā ir sakrājies arī diezgan daudz rūgtuma. Viņš uzskata, ka ebreji ir gudri, izrādīdami pasaulei, ka viņi neko neaizmirst un līdz galam nepiedod. Grāmatas noslēguma daļā Vītola kungs arī apraksta to, kā Venecuēlā beidzot ticis uz zaļa zara. Viņš arī māca, ka gribot kļūt turīgam, jāveido savs uzņēmums, nevis jāstrādā pie citiem.Tu vari nebūt vienīgais īpašnieks, bet tas tomēr ir tavs. Viņš arī aicina sekot inovācijām un būt pareizajā laikā pareizajā vietā. Vispirmām kārtām, Vītola kungs mudina latviešus veidot lielas ģimenes un izglītoties.

Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji

Pirktākais kategorijā

Jaunākais kategorijā