Reizēm mēdz būt tā, ka izejot pa durvīm, piever acis un ieelpo spirdzinošo vēju, kas attraucies no ļoti tālām zemēm un smaržo pēc tālienes, siltām Dienvidu jūrām, kanēļa, sandalkoka un piedzīvojumiem. Un tad saproti, ka arī pāšam ļoti gribas kaut kur doties. Tikai ne vienmēr pa rokai mēdz būt kāds garām lidojošs paklājiņš, mākonītis, uz kura ērti uzrāpties, vai putns, uz kura uzlecot un cieši ieķeroties spalvās, varētu lidot, kur vien acis rāda.

Šī ir grāmata par tālām zemēm. Par tik tālām, ka tās neredzēsi, pat ierāpjoties visaugstākajā kokā, ne pa deviņstāvu logu. Un pat ne lūkojoties tālskatī.