Aivars Eipurs 20.04.2011 13:54

Sirsnīga un gaumīga Egila Plauža (1931-1987) dzejoļu izlase izdevniecības „Nordik” izpildījumā ar Intas Čaklās priekšvārdu, kas būtisks arī tāpēc, ka daudzi jaunāki dzejmīļi šo savrup no sociālisma batālijām stāvošo un arī tāpēc marginālo dzejnieku nemaz nezina, kur nu vēl kaut ko par viņa dzīvi. Laba piemiņa dzejnieka astoņdesmitās jubilejas gadā! Kādreiz lasīju viņa dzeju, kas valdzināja ar savu krāsaino, kaismīgo dzidro tonalitāti un ar savām nepārprotamajām ilgām pēc Spānijas – tik izteikti es to neatrodu citu dzejnieku dzejā. Tie var būt veltījumi, neapmeklētas zemes fantazējumi, taču ar tādu kaisli.... Tikai ilgas pēc sievietes ar to var sacensties. Šis nepiepildījums dod Plauža dzejai īstu spēku un pievilcību, bruņnieciskumu. Dzīve viņam ir kā sieviete, kurai ik brīdi mainās acis.
Plauža dzejā rodam simbolus, kas vijas cauri visai viņa dzejai, piemēram, vijole, putns, lietuvēns. Jau minēju, ka viņa dzeja ir krāsaina, tā ir arī muzikāla – tik pašpietiekama šajā ziņā, ka nav nekādas vajadzības to vēl komponēt. Dzejā asonanses un aliterācijas, panta forma ir tradicionāla, dominē krusteniskās atskaņas. Dzejas rindas nav garas un pieblīvētas vārdiem, taču katrs vārds ir izsvērts – tā lasītājam rodas ilūzija, ka dzejolis nācis viegli.
Spilgti atceros, ka mūsu pazīstamākie jau sen brieduma gadus sasniegušie amata brāļi viņu vienmēr cienījuši un sarunās novērtējuši. Oficiāli lauri gan tika tiem, kas vairāk sabiedrībā grozījās ar credo „labāk zīle rokā, nekā mednis kokā”. Taisnības labad gan jāsaka, ka romantiķu – un tāds Plaudis noteikti bija – liktenis dzīvē gandrīz vienmēr un daudzviet bijis līdzīgs.
Ja, piesienoties kādam sīkam noslīdējumam, tava versija nesaskan ar dzejnieka variantu par dzejoļa turpinājumu un uzreiz neizdodas atrast šedevru no sākuma līdz beigām (re, viens no izcilajiem, patiešām vienots vesels – „Jūra, nemācies šodien virsū –” ), tad Plauža poētiskās frāzes (ja drīkst lietot šo vārdu), kas visbiežāk ietilpst dzejoļa divās rindās, nereti ir brīnišķīgas. Kā, piemēram: „Sasien mākoņus ar ķiršu zariem, / Palags būs – no debesīm ko laisties.” Vai: „ Es zilu kreklu šuvu tev no vēja, / Un skats, man šujot, tevi pazaudēja.”. Vai: „Pa kanālu peldēja gulbis/ Un blakus tam ģitāra.”