Aivars Eipurs 28.06.2010 14:16

Ikviens būs dzirdējis vai lasījis kādu vēsturisku uzziņu par slaveno sešpadsmitā gadsimta gaišreģi Mišelu de Nostradamu. Piecdesmit astoņas no viņa pareģojošajām četrrindēm – katrēnām – nav publicētas viņa dzīves laikā. Piecdesmit divas būs ievietotas aizzīmogotā bambusa kapsulā un paslēptas, bet sešas –ar pavisam slepenu mērķi – būs paslēptas atsevišķi. Tā klāsta Nostradams pirms nāves. Tālāk romāna darbība notiek mūsdienās. Tas ir raksturīgs ar to, ka tajā darbojas vairāki čigāni, kuri vairāk vai mazāk ir saistīti ar šo noslēpumu. Viens no tiem, gribot iegūt peļņu par šī noslēpuma atklāšanu, tiek nogalināts. Tālāk noslēpumu izmeklē divi policijas ierēdņi Kalks un Makrons, tāpat sava brāļa slepkavu vēlas atriebt mirušā tuvinieki čigāni Aleksis un Jola. Notikumā ir ieinteresēts rakstnieks Ādams Sabirs, kuram jau ir viena grāmatu par Nostradamu, bet ļauno slepkavniecisko līniju šeit pārstāv Ašors Bals, Nostradamam zināma cilvēka pēctecis, kurš atrastās katrēnas cer izmantot ļauniem mērķiem. Šo tēlu saskarsme uz trillera fona veido šī romāna karkasu. Romāna lasīšanu atvieglo nodaļu īsums, kas parasti rakstniekam neko nemaksā, taču tik reti ienāk prātā kā palīdzība lasītājam, pie tam nenoņemot lasītāja citas pūles, kas saskan ar rakstnieka plāniem.