Neīstenojies rakstnieks Viktors ir lādzīgs vecpuisis – vai gan citādi viņš būtu pieņēmis audzināšanā pingvīnu, kad zoodārzs piedāvāja zvērus un putnus atdāvināt tiem, kas krīzes laikā apņemas tos pabarot? Tā nu viņi divatā mīt mazā dzīvoklītī un pārtiek no saldētām zivīm un šņabja.
Kad Viktoram piedāvā labi atalgotu darbu, viņš piekrīt. Jāraksta sirsnīgi, izjusti un patiesi nekrologi par... dzīviem cilvēkiem... turklāt ar laiku noskaidrojas, ka Viktora garadarbi ir pravietiski.
Sāk notikt neizskaidrojamas lietas, un Viktoram ataust gaisma par paša lomu šajā dīvainajā kariņā. Arī par viņu jau sacerēts nekrologs!

Patiesais un aizkustinošais haosā nonākušas valsts portrets uzrakstīts labākajās Mihaila Bulgakova tradīcijās, vienlaikus būdams oriģināls un satriecoši labs šo tradīciju turpinājums. Groteska, kas ar sirsnību un maigumu ataino postpadomju realitāti, kas tikpat labi var būt realitāte jebkurā valstī pēc totalitāra režīma beigām.