Romāna darbības vieta ir 20. gadu Berlīne – ar ļaužu drūzmu, ielu troksni, namu labirintiem. Gan nekaunīgi, gan sentimentāli, gan izmantodams bibliski apokaliptiskas ainas, Dēblīns stāsta par transporta strādnieku Francu Bīberkopfu, kurš pēc cietumsoda izciešanas grib atgriezties dzīvē kā godīgs cilvēks. Labu nodomu vadītajam Bīberkopfam pretim stājas pati pilsēta, un viņš, kā mācēdams, cenšas pretoties šai vilinošajai, taču nepielūdzamajai pasaulei. Šajā romānā pirmo reizi vācu literatūras vēsturē izmantots “kino stils” – īpaša, jauna valoda, kas atspoguļo lielpilsētas dzīves tempu.

Alfrēds Dēblīns (Alfred Döblin, 1878–1957) ir dzimis Štetīnā pie Oderas. Viņš ieguva ārsta diplomu, 1911. gadā Berlīnē atvēra savu praksi, Pirmā pasaules kara laikā bija armijas ārsts. Pēc pirmo stāstu publicēšanas 1916. gadā nāca klajā Dēblīna pirmais romāns “Van Luna trīs lēcieni”, taču vislielākos starptautiskos panākumus izpelnījās romāns “Berlīne, Aleksandra laukums”. Tas pirmo reizi izdots 1929. gadā S. Fišera apgādā Berlīnē. 1933. gadā, nākot pie varas nacionālsociālistiem, Dēblīns emigrēja uz Šveici, turpmāk pavadīja trimdas gadus Francijā un ASV, vēlāk uz laiku atgriezās Vācijā, bet 1953. gadā ar visu ģimeni pārcēlās uz Parīzi. Rakstnieks miris 1957. gadā un apglabāts Francijā.

No vācu valodas tulkojusi Silvija Brice.