Ferencs Mora (1879–1934) ir viens no ievērojamākajiem 20. gs. ungāru prozaiķiem, kas darbojies arī dzejā, bērnu literatūrā un žurnālistikā. Viņš izdevis vairāk nekā 30 prozas grāmatu.
Romāns “Zelta zārks” (1932) tapis pēc rūpīgām vēstures studijām. Tas aptver mūsu ēras 3.-4. gadsimtu, imperatora Diokletiāna valdīšanas laiku, kad Romas impērija bija plaši izpletusies milzīgā Eiropas teritorijā ar visdažādākajām etniskajām un kultūras tradīcijām, atšķirīgu nāciju mentalitāti un pašnoteikšanās gribu. Līdz ar to saasinās valdnieka – despota, valdnieka – cilvēcīgas personības problemātika. Romāns spilgti un krāšņi parāda tā laika sadzīves ainas un detaļas, kas lasītājam, kurš nav antīkās kultūras pazinējs, var būt arī nozīmīgs izziņas avots. Grāmatā savijas vairākas sižetiskas līnijas – viena no tām, pati romantiskākā, ir divu jauniešu traģiskā mīlestība uz valsts un ticības konvulsiju fona.