“Sirdi plosošs un nesaudzīgs stāstījums par nabadzību... sarakstīts skaidrā un niknā valodā.”
Sirils Konolijs

“Orvela spēks un lielums ir tas, ka viņš nekad nav meklējis labi pazīstamo pašapmāna dezodorantu vai sniedzies pēc eleganta literāra izvairīguma saldajām drapēm.”
Deniss Poters
Gordons Komstoks, neīstenojies dzejnieks, aiziet no “laba” darba reklāmas aģentūrā un sāk strādāt grāmatnīcā, lai tā iegūtu laiku rakstīšanai. Gan gūdams pieticīgus panākumus dzejā, viņš sāk lēni un apzināti slīgt arvien dziļākā nabadzībā, galu galā nonākot līdz vientuļai, nožēlojamai eksistencei. Visu, pret ko viņš saceļas, simbolizē derdzīgā aspidistra: mājas svētība viņam nozīmē dzīvi trula mietpilsoņa cienīgumā un pakļaušanos “naudas dieva” tirānijai. Ceļojums sevī aizved Gordonu haosa bezdibenī, biedē viņa ģimenes locekļus un allaž uzticīgo Rozmariju, kuras piedāvātā mīlestība un drošība satricina viņa apņēmību iet izraudzīto dzīves ceļu. Ar sev raksturīgo ironiju un vērīgumu Orvels apraksta neapmierinātību ar sabiedrību un vēlmi noraidīt mūslaiku “vērtības” –– tomēr dzēlīgi priekšplānā izvirzot jautājumu: vai šis noraidījums ir risinājums?

No angļu valodas tulkojusi Māra Poļakova.