Jana Frīdmane 28.03.2010 21:34

„Smilšu grāmata” ir viens no ievērojamākajiem izcilā argentīniešu rakstnieka Horhes Luisa Borhesa darbiem. Šajā nelielajā stāstu krājumā apkopoti 13 stāsti. Izņemot stāstu „Avelino Arredondo”, kas vēstī par reālu personu, vienpati politisko slepkavu, kurš 1897. gadā nošāva Urugvajas prezidentu Huanu Idiarti Bordu, pārējos šī krājuma stāstus es klasificētu kā fantāzijas (ne fantastiku). Pa citām planētām vai galaktikām rakstnieks nemeklējas – viņam ir pietiekami interesanti tepat, uz mūsu grēcīgās Zemes. Viņš var vecumdienās sastapt pats sevi jaunībā, būvēt ideālu organizāciju, kas aptvertu visu pasauli, meklēt vienu vārdu, kas sevī ietvertu visu dzīvi... Tikai vienā stāstā ( „There are more things”) tiek dots mājiens par citas pasaules būtnes klātesamību, bet tas ir vienīgi mājiens – noslēpumainā būtne netiek parādīta un lasītājam atliek vienīgi minēt, ar ko šī „šausmene” beidzas.
No līdzīgu sižetu citu rakstnieku darbiem „Smilšu grāmatu” atšķir H.L.Borhesa īpatnais, izsmalcinātais stils. Šausmas te ir tikai nojaušamas, mīlestība – tīra, kvēla un īslaicīga kā zibens, laiks – pavisam relatīva vienība, kur tagadne var caurvīt pagātni vai nākotni...
Ja man jautātu, kāds kopiespaids palika, izlasot šos 13 stāstus, es atbildētu – lasīju dīvainu grāmatu bez sākuma un gala, ar sajauktām lappusēm. Tikai, atšķirībā no stāsta „Smilšu grāmata” varoņa ,es no sava „velnišķā” eksemplāra necenstos pa kluso tikt vaļā, bet labprāt paturētu to savā grāmatplauktā.