Aivars Eipurs 02.01.2010 20:59

Vēl viena mūsdienu rakstnieka interpretācija notikumiem, kas aprakstīti četros kanoniskajos Jaunās Derības evaņģēlijos – šoreiz no Marijas Magdalēnas skatu punkta. Neizskatās, ka Huans Tafūrs būtu pārliecināts kristietis, drīzāk agnostiķis. Viņš apgalvo, ka šeit nekas nav pretrunā ar tradīciju, kaut gan romāns pilnībā ir viņa fantāzijas auglis, protams, ietverot lielāko daļu no kanoniskajos evaņģēlijos aprakstītajām slavenākajām Kristus sludināšanas un brīnumu veikšanas epizodēm. Marija no Magdalas, tātad, ir otra nozīmīgākā sieviete Kristus (šajā versijā – Isa ) tuvumā aiz jaunavas Marijas, Kristus (Isas) mātes. Viņa šeit ir tādā kā Isas garīgās līgavas lomā, gan saprazdama, ka viņai ir darīšana ar īpašu, neparastu cilvēku. Viņi iedraudzējušies jau pirms Rakstos aprakstītajiem trīs gadiem. Šķiet, ka tikai Isa viens pats zina, kādas ir viņu abu attiecības, pārējie to mēra ar savu olekti, un pat Marijai pašai tās šķiet neviennozīmīgas un nogaidošas. Beigās viņa ir visredzīgākā no visiem – es šeit domāju Isas (Kristus) augšāmcelšanos. Grāmatu lasīšanas prieks reizēm atkarīgs no garastāvokļa, uz šo grāmatu tas attiecas izteikti. Sākumā man to lasīt bija grūti, tad nopietni aizrāvos, īpaši tur, kur bija aprakstīti septiņi eņģeļi, no Miķeļa līdz Adonajam, tad gadījās lasīšanu pārtraukt, bet atsākot, tā vairs īpaši neaizrāva. Taču, ja mājās nav daudz grāmatu, bet šī ir viena no tām, ko jūs lasāt, piemēram, bērnībā, tā var jums iepatikties un būt laba augsne, lai veidotu savu reliģisko piederību, vēlāk to nostiprinot ar tīru mantu – Svētajiem Rakstiem.