- Swedbank kredītkaršu klientiem
- Nordea kredītkaršu klientiem
- Dienas drauga kartes īpašniekiem Grāmatas Draugiem
- Dienas Grāmatas īpašais piedāvājums
- JUMAVAS īpašais piedāvājums
- BIROJA SĒRIJA par īpašām cenām ar atlaidi līdz pat 60 %
- Dāvanu kartes
- Apsveikuma kartiņas
- Klausāmgrāmatas
- Bērnu grāmatas
- Jauniešu literatūra
- Daiļliteratūra
- Atziņas, domu graudi un biogrāfijas
- Mājas un dārzs
- Ēdieni un dzērieni
- Kalendāri, gadagrāmatas un svētki
- Arhitektūra, māksla, fotogrāfija
- Biznesa un juridiskā literatūra
- Ceļojumi un ģeogrāfija
- Folkora un etnogrāfija
- IT un datorzinības
- Mācību grāmatas un pedagoģija
- Psiholoģija
- Reliģija, filozofija un ezotērika
- Sabiedrība, politika
- Sekss un attiecības
- Sports, hobiji, spēles
- Vārdnīcas un cita tehniskā literatūra
- Veselība, ģimene, dzīvesstils
- Vēsture, zinātne un daba
- Tematiskie žurnāli
Labais Staļins
-
Autors
Viktors Jerofejevs -
ISBN
978-9984-38-540-2 -
Izdevniecība
Jumava apgāds -
Gads
2009 -
Lappuses
232 -
Iesējuma veids
Cietie vāki (140mm x 160mm)
| Lasītāju vērtējums: | |
|---|---|
| Ekspertu vērtējums: |
Nesamierināmais padomju sistēmas ienaidnieks Viktors Jerofejevs izauga dziļi pārliecināta padomju diplomāta un tulka ģimenē. Dēlam neredzama, padomju vara caurauda Jerofejevu ģimenes ikdienu un esamību. Ģimenes dzīve romānā aprakstīta, izmantojot lielās politikas jēdzienus: Jerofejevs-tēvs savam dēlam bija tas pats, kas Staļins — visai padomju tautai. Un tieši “labais Staļins”: smaidīgs, gādīgs (kaut stingrs) tautas tēvs pretstatā disidentu un liberālo publicistu “sliktajam Staļinam”. Īsi sakot, ģimenes idille uz monumentālās, magnētiskās ģenerālisimusa figūras fona.
Ģimenes leģendas, tēva stāsti, paša atmiņas, fantāzijas un prātulas, privātu vēstuļu un avīžrakstu fragmenti — no šādiem materiāliem veidots šis īpatnējais teksts, proti, “grāmata par visu”: par politiku, literatūru, diplomātiju, erotiku, gastronomiju, metafiziku. Ar aforismiem un filozofismiem par mūžīgo “tēvu un dēlu” tēmu, ar izdomātiem slavenu vēsturisku personu dialogiem.
Piesmietais karavīrs
Autors: Aivars KļavisISBN: 978-9984-796-71-0
Pirktākais kategorijā
-
1.
Mazais princis
Antuans de Sent-Ekziperī -
2.
Sieviešu zona (mīkstie vāki)
Maira Asare -
3.
Melnā atraitne
Andrejs Skailis -
4.
Poga ar sudraba rozi
Laimdota Sēle -
5.
Stāsti (H.L.Borhess)
Horhe Luiss Borhess
Jaunākais kategorijā
-
1.
Pārvērtēšana. Esejas par aizmirsto 20. gadsimtu
Tonijs Džads -
2.
Brentes pils noslēpumi
Andris Puriņš -
3.
Sieviete smiltīs
Kobo Abe -
4.
Likuma ēnā
Jānis Bolis -
5.
Gērnsijas Literatūras un tupeņmizu pīrāga biedrība
Mērija Anna Šafere, Annija Barouza











Aivars Eipurs 02.01.2010 20:46
Nosaukums var sabaidīt. Taču grāmatā par Staļinu ir maz. Galvenokārt tā ir par paša autora bērnību un jaunību, kā arī par autora tēvu, tulku un padomju diplomātisko darbinieku Vladimiru Jerofejevu.Tiesa, “ģenerālisimusa ēnā” tas notiek. Par “labo Staļinu” kaut kādā mērā var saukt autora tēvu, jo viņš, par savu profesionālo izvēli pārliecināts, no Staļina neesot baidījies, pat rokas neesot trīcējušas, un Staļinā viņš saskatījis gaišo, tāpat idejās, tikai vecumdienās kļuvis par tādu kā grūti pakļaujamu antikomunistu, kurš, piemēram, neliek brilles, vadot auto, tādējādi šausminot radiniekus. Autora ieraksts pirms grāmatas teksta “Visi šīs grāmatas personāži ir izdomāti, reālus cilvēkus un pašu autoru ieskaitot” ir vistīrākā koķetērija. Iespējams, ir “pārsālīta” kāda epizode, taču tādi konkrētie cilvēki ir dzīvojuši un vēl dzīvo – diezgan daudzi. Grāmata visu laiku griežas ap savu asi – notikumu, kas acīm redzami ir centrālais literāta Viktora Jerofejeva (nejaukt ar Venediktu Jerofejevu –“Maskava-Gailīši” autoru, uzvārda brāli) dzīvē. Proti, tas ir notikums 1979.gada janvārī, kad pieci rakstnieki, Rakstnieku savienības biedri – Viktors Jerofejevs, Vasilijs Aksjonovs, Fāzils Iskanders, Jevgeņijs Popovs un Andrejs Bitovs cēla priekšā Samizdata literāro almanahu “Metropole”, kurā kopā piedalījās 23 padomju autori, taču šie augšminētie tobrīd bija visatpazīstamākie (ja neskaita Vladimiru Visocki), un viņi arī skaitījās izdevēji. Notikumam bija bumbas sprādziena efekts. Jerofejevu un vēl dažus izslēdza no Rakstnieku savienības. Jerofejeva teksts skaitījās “visapkaunojošākais” – tas nepatika pat dažiem paša almanaha autoriem.Galvenā “Metropoles” ideja – viņi atteicās no cenzūras, kas tolaik bija nepieļaujami.Protams, viņi jau laikus bija parūpējušies par izdevuma nonākšanu ārzemēs.Par to runāja brīvās raidstacijas. Ar to Viktors “nogalināja” savu tēvu kā diplomātisko darbinieku, ko pats pārdzīvoja. Būtu interesanti uzzināt, vai grāmatā aprakstītā tēva reakcija tāda bija arī patiesībā. Ja tā – visu cieņu!
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji