Aivars Eipurs 30.04.2010 23:59

Skarba un iespaidīga grāmata tiem, kas vēlas paplašināt savas zināšanas un padziļināt izpratni par daudzveidīgo mūsdienu pasauli. Par politiskās situācijas raksturojuma patiesīgumu neņemos spriest, jo neesmu speciālists šī reģiona procesos.Taču nenoliedzami mani dziļi iespaidoja Majadas liktenis. Bagdādē kaut kur ir izplatītas skrejlapas, tāpēc arī Majada tiek apcietināta, jo viņai pieder viena no tipogrāfijām. Viņai vispār neļauj sazināties ar bērniem, neko nepaskaidro, un, galvenais, nenoskaidro faktus. Astoņvietīgajā 52. kamerā kailo dzīvību velk astoņpadsmit sievietes – ēnas, apstākļi ir šausminoši. Izmisumā viņa analizē savu dzīvi. Majada ir dižciltīga, abi viņas vectēvi bijuši valdības ministri. Arī viņas māte bijusi augsta ranga sabiedriska darbiniece.Majadai bijusi ģimenes dotā iespēja augt līdztiesīgi ar vīriešiem. Bijušais šo cietumu priekšnieks bijis viņu ģimenes draugs. Tikai tagad Majada aizdomājas, ka arī viņš ir spīdzinājis daudzus cilvēkus. Atbrīvošana ir tikpat negaidīta, kā apcietināšana – stulba. Arī citas 52. kameras sievietes izstāsta Majadai savus dzīvesstāstus.Grāmatas autore sadraudzējusies ar Majadu pirms cietuma. Majada bijusi tulks Džīnai Sasonai, kad tā, daudziem nesaprotot, kāpēc, pirms gadiem devusies uz Irāku. Varbūt tāpēc arī devās – šīs Majadas baismīgā nākotnes stāsta dēļ. Abas iedraudzējās, un tad Majada pēkšņi kā akā iekrita. Majada nonāca cietumā 1999.gadā. Agrāk viņa bija tikusies ar Sadamu Huseinu un vairākkār saņēmusi no viņa rokām balvas. Tagad – cietumu.