Aivars Eipurs 02.01.2010 20:52

Mākslinieciski šī ir viena no labākajām Gundegas Repšes grāmatām izkoptā stila un secīgās fabulas dēļ. Man tuvākais stāsts ir „Kiras Korintas prombūtne”, kurā lakoniski un spilgti raksturotas mātes un meitas attiecības, kā arī ieskicēts visiem kopīgs, bet tomēr dziļi individuāls noslēpums – realitāšu pārklāšanās cilvēka tikai daļēji apzinātajā. Mūsdienu latvisko eksistenci raksturojošs ir stāsts „Para”, kur bijušās inteliģences godība ir atliekas, gar kurām nav daļas dzīves pameitām. Beidzas ar slepkavību uz sadzīviska fona – bezmaz dienišķās dziras un „paikas” dēļ. Taču stāsts, kura dēļ grāmatu gribas lasīt tālāk, ir pats pirmais grāmatā –„Magelāns”. Tajā pievilcīgā veidā tēlotas autora un lasītājas attiecības. Lasītājas oficiantes vēlmi lasīt skubina personīgi novērots rakstnieks, un viņa it kā nejauši kafejnīcā aizmirstā plānā burtnīciņa.Tostarp grāmatā iekļautā luga “Jūras velni” ir grūtāk lasāma, tā ir citā intonācijā, nav viegli pierast pie noskaņas. Tā man gadījies ne reizi vien, lasot atsevišķus Gundegas agrākos darbus. Grāmatas izskaņas stāsts „Citi mācekļi” vismaz daļēji, ja ne vairāk, atspoguļo rakstnieces pašas 2008. gada Amerikas ceļojumu, sevis pārvarēšanas mokas. Izturēt, sevi pārvarēt, pārdzīvot, lai piedzīvotu un tad pārdzīvotu piedzīvoto, to integrējot sevī. Sarežģīti? Bet tas ir tā vērts.