Emīlija ir pieaugusi – to atzīst arī Elizabetes tante, kura beidzot viņai ļauj dzert "īstu" tēju... Emīlija priecājas, kad viņas darbus publicē populāri preses izdevumi, un skumst, ja manuskripti tiek atraidīti. Un tikpat pretējas jūtas viņai sagādā attiecības ar Eilmeru, Dīnu, Tediju...