Anna Freida (1895–1982) ir izcilā austriešu psihoanalītiķa Zigmunda Freida meita – vienīgais no viņa sešiem bērniem, kas pievērsās psihoanalīzei. Viņas zinātniskās intereses ir saistītas ar pedagoģiju un audzināšanas problemātiku, un 20. gadsimta 20. gados Anna Freida līdz ar Melāniju Kleinu kļūst par bērnu psihoanalīzes pamatlicēju.
Grāmatā ievietoti divi Annas Freidas darbi – “Ievads bērnu analīzes tehnikā” (1927) un “Ievads psihoanalīzē pedagogiem” (1930).

“Anna Freida divējādi reprezentē psihoanalīzes vēsturi – gan ar savu personu, gan arī ar dzimšanas gadu. Būdama psihoanalīzes vienaudze, viņa bija sava tēva darba dzīvs simbols. Reizi pa reizei viņa saņēma pagodinājumus, kas īstenībā bija domāti tēvam, un tāpat viņai trāpīja nievas, kas īstenībā bija mērķētas uz tēvu.”
Uve Henriks Peterss,
mūsdienu vācu psihoanalītiķis