Aivars Eipurs 28.04.2010 07:37

Man ir gadījies lasīt vairākas grāmatas par šo tēmu un vēlos saukt šeit minētos vampīrus par patogēnajiem cilvēkiem, tas šķiet korektāk un neieved fantāzijas pasaulē. Tagad gan kāds protestēs, jo daudziem ir iepatikusies vampīru Kalenu ģimene no Stefanijas Meieres sāgas.Taču te ir runa par garīgajiem, ne par asinsūcējiem vampīriem (viens otrs no Kaleniem gan mēdza atturēties sūkt cilvēku asinis, taču tā ir pasaka), kādā nozīmē parasti lieto šo vārdu. Atceros epizodi no kādas grāmatas. Kāda sieviete, atstājusi no rītiem savu pensionēto māti priecīgu un možu, vakarā pēc darba atrod to ļoti smagā nomāktā stāvoklī, Izrādās: tikko meita prom uz darbu, tā pie durvīm klauvē kaimiņiene un grib parunāties. Secinājums: mēs nevaram izvēlēties pilnīgi visus cilvēkus, visiem nevaram iepatikties, un pat ja tā ir, daži no tiem mūs apdraudēs. Protams, tu vari noskaitīt kristīgu lūgšanu, bet, vienalga, kaut kad būsi zaudējis modrību. Daudzi neapzinās, ka viņi ir šie biopatogēnie cilvēki, viņi cieš no tā, ka it kā neko sliktu nedara, bet viņus gandrīz neviens nemīl. Man patika, ka no enerģētiskajiem vampīriem var aizsargāties ne tikai ar krusta, bet arī, piemēram, ar pigas vai gredzena palīdzību.
Grāmatas kā izdevuma problēma ir apstāklī, ka sastādītājs ir Kārlis Riekstiņš, taču tā drīzāk ir kompilācija, jo nekur pie rakstiem jeb nodaļām nav minēti to autori. Beigās vienīgi ir neliels izmantotās literatūras saraksts. Tas ir dīvaini tādai izdevniecībai kā “Avots”.Tad jau vajadzēja rakstīt sevi kā autoru un vajadzības gadījumā nest atbildību, ja kāds kompilāciju dēvētu par citu darba pārrakstīšanu.Tagad tas neskaidri.