Aivars Eipurs 23.02.2010 13:57

Viena no ievērojamā mistiķa Ošo grāmatām, kas veltīta kādai no cilvēka izpausmēm, šoreiz līdzcietībai. Šīs „Sētavas” izdotās sērijas grāmatas izrādās nav paša Ošo rakstītas, bet ierakstītas viņa priekšlasījumos un sarunās. Biju lasījis vairākas Ošo grāmatas krieviski, bet nu netieku gudrs, vai tās viņš sarakstījis vai arī tās ir ierakstu pieraksti. Neskatoties uz to, izklāsts ir acīmredzami harizmātisks un inspirēts, jo ir ļoti raits un lasās viegli un ar baudu, vismaz sagatavotam cilvēkam, par kādu es sevi uzskatu. Ošo man patīk ar savu aso prātu, ar lieliskajiem piemēriem. Kā kristietim man daudz kas jālasa ar dalītām jūtām, daudz kur neesmu vienisprātis. Šur tur nākas atzīt, ka Ošo lielā mērā ir taisnība. Ošo sludina dzenbudisma priekšrocības. Piemēram, pazīstamais Jēzus izteikums no evaņģēlija „Netiesājiet...” Tur Jēzum būtu bijis jāapstājas. Taču seko ”... un jūs netiksiet tiesāti”. Tādējādi rodas nosacījums: „Netiesājiet aiz bailēm, ka jūs tiesās”. Viņš saka arī, ka mīlestība nevar būt kā bauslis, jo tad tas ir likums, pavēle. ”Uz labo! Uz kreiso! Apkārt griezties! MĪLI!” Tamlīdzīgu fascinējošu piemēru grāmatā ir lērums. Grāmatā liela nozīme pievērsta meditācijai. Tā Ošo izpratnē ir APSTĀŠANĀS, galvai jābūt pilnīgi tukšai – ne rūpju, ne prieka par kaut ko, ne saistību. Līdzcietība Ošo grāmatā ir kaut kas pilnīgi cits nekā „līdzatkarība” – šis vārds grāmatā pat nav pieminēts – un ir vienkārši labums citiem cilvēkiem, kas rodas no kāda gudrības un pilnības, kā tas bija Budas gadījumā.