Šajā grāmatā apkopotas 20. gadsimta domātāja un mistiķa Ošo (1931–1990) pārdomas par dažādiem vārdiem un to nozīmi.
Ošo mācība neietilpst kādā noteiktā domātāju skolā; tā aplūko visu pasaulē notiekošo – no cilvēku individuālajiem centieniem atrast dzīves jēgu līdz satraucošākajām sociālajām un politiskajām problēmām, ar kurām sastopas mūsdienu sabiedrība. Viņa grāmatas nav sarakstītas – tās ir sastādītas, izmantojot audio un video formātā ierakstītas improvizētas runas, ko viņš 35 gadu laikā ir teicis dažādu tautību cilvēkiem.
Ošo domas bieži šķiet paradoksālas, provocējošas, pat pretrunīgas, taču tās ir arī dziļas, dzīvi apliecinošas, dzirkstoša humora piesātinātas. Dažkārt tās tiek izteiktas līdzību vai pat pikantu anekdošu formā.
Ošo neuzstāj, viņš aicina – nevis dzīvot, lai vairāk „sasniegtu”, apmierinātu savu ego, bet gan vairāk (intensīvāk, pilnīgāk, totālāk) dzīvot. Pēc Ošo uzskatiem, galvenās vērtības ir brīvība, patiesība, garīgums, spēja būt pašam. Ošo neuztiepj savu viedokli, viņš saka: „Tu izmēģini, un, ja tu noskaidro, ka tas ir patiess, tad tikai tavā ziņā ir tam ticēt vai neticēt. Bet es neesmu tas, kurš tev dos ticību. Es varu dot tikai izziņas metodi. Patiesība būs tevis paša pieredzēta.”
Ošo ir teicis, ka viņa darba mērķis ir palīdzēt radīt apstākļus jauna veida cilvēciskas būtnes dzimšanai. Šo būtni viņš bieži sauca par “Zorbu Budu” – cilvēku, kas spēj gan baudīt šīs zemes priekus kā grieķis Zorba, gan būt kluss un mierīgs kā Gautama Buda. Ošo darbus caurvij vīzija, kurā apvienota Austrumu mūžīgā gudrība ar Rietumu zinātnes un tehnoloģiju augsto potenciālu.
Ošo bieži uzsver, ka dzīvi jādzīvo tā, lai tajā netrūktu prieka, līksmes, aizrautības un spēlmaņa azarta. Tādēļ drūmi nopietnam nav jābūt pat, piemēram, seksam vai filozofijai. „Seksam ir jābūt līksmai norisei, nevis tik nopietnam pasākumam, par kādu tas ir padarīts pagātnē. Tam ir jālīdzinās spēlei, rotaļai.” „Mācekļiem var piedot, ja viņi ir nopietni, taču, ja nopietni ir skolotāji, tad tas ir absurds. Tas nav piedodams, ja viņi neapzinās pat to, ka šī ir tikai spēle.”

Šo grāmatu būs interesanti lasīt visdažādākajiem cilvēkiem – dzīves jēgas meklētājiem, apmierinātajiem un neapmierinātajiem, intelektuāļiem un vienkārša darba darītājiem, jauniešiem un sirmgalvjiem, sliņķiem un aktīvajiem, drūmajiem, apmulsušajiem, humoru mīlošajiem, tiem, kuri grib zināt, kas ir meditācija un tā sauktā Austrumu gudrība, ko nozīmē saprātīgums, kur meklēt paradīzi un vai to vispār iespējams sameklēt, kāda ir zinātnes, reliģijas un politikas daba. Domājošs lasītājs tajā atradīs gan daudz ko jaunu, gan apstiprinājumu vai, gluži otrādi, izaicinājumu saviem līdzšinējiem uzskatiem.
Un, galu galā, „mistikas” šajā grāmatā nemaz nav pārāk daudz.