Viens no nozīmīgākajiem Mārtiņa Lutera darbiem, kurā viņš turpina teoloģisko cīņu par Evaņģēlija mācības tīrību, kas aizsākās līdz ar reformācijas sākumu. Jau pašos pirmajos reformācijas gados Luters īpaši pievērsās jautājumam par sakramentu mācību, jo apzinājās, ka izpratne par sakramentiem ir cieši saistīta ar izpratni par Evaņģēliju, Kristu un Viņa darbu. Sagrozīta izpratne par Kristu un Viņa darbu vienmēr ir radījusi sagrozījumus mācībā par sakramentiem, un arī otrādi – sakramentu mācības izkropļojums vienmēr ir bijis arī uzbrukums Kristum un Viņa Evaņģēlijam.