Kad 1917. gada jūlijā Pagaidu Valdība Ļeņina apcietināšanas orderi, apsūdzot sadarbībā ar Vācijas impērijas izlūkdienestiem, viņam nācās bēgt no Petrogradas, slēpties Razļivas mežos un pēc tam Helsingforsā. Tomēr jau tajā pašā gadā Oktobra Revolūcija Ļeņinam piešķīra augstāko varu - viņš kļuva par Tautas Komisāru padomes priekšsēdētāju, t.i. Padomju Krievijas valdības galvu. Īsās uzturēšanās laikā Somijā Ļeņins paguva iesākt savu kaismīgo meistardarbu "Valsts un revolūcija".

Saskaņā ar Ļeņina ieceri, šim darbam sevī bija jāapvieno kā teorētisku Marksa un Engelsa teorijas par valsti analīzi, tā arī 1905. un 1917. gada krievu revolūciju pieredzi no šīs teorijas viedokļa. Taču sākās Oktobra Revolūcija, un visus savus spēkus un centienus Ļeņins veltīja neatliekamai praktiskai darbībai, kā dēļ šis darbs palika nepabeigts.

Lai arī pamatīgi apstrīdēta "Valsts un revolūcija" piedāvā gan Ļeņina pamatojumu jaunajam režīmam gan arī plašu ieskatu ļeņinisma politikā. Tieši tajā Ļeņins ir iepazīstinājis ar savu Marksisma interpretāciju, dedzīgi uzbrucis oponentiem, atklājis savus uzskatus par šķiru konfliktiem un iepriekšējās revolūcijās gūtajām mācībām, uzstājies par buržuāziskās valsts sagraušanu un kapitālisma aizstāšanu ar proletariāta diktatūru. Tādā nozīmē "Valsts un revolūcija" ir nenovērtējams vēsturisks dokuments un politisks paziņojums.

Grāmata tiek izdota ar plašu filosofa Igora Šuvajeva priekšvārdu, un viņš secina: "Ar Ļeņinu un viņam līdzīgajiem nav ko jokot."