Latviešu izceļošana uz dažādām Rietumpasaules zemēm kā pietiekami apjomīgs process bija sācies jau 19. gs. 80. gados un turpinājās līdz pat 2. Pasaules kara beigām. Ja pirms 2. Pasaules kara Rietumos dzīvoja apmēram 50 tūkstoši, tad pēcāk viņu kopskaits jau sasniedza vismaz 1/10 daļu no visiem latviešiem. Ne visi emigrācijas latvieši uzreiz pēc izceļošanas atrada savas jaunās mājvietas – daudzi no viņiem gan pēc pašu vēlmes, gan pakļaujoties toreizējai ģeopolitiskajai situācijai, bija spiesti ceļot tālāk uz citām valstīm, kas protams, ļoti apgrūtināja vēlākos centienus apgūt emigrācijas latviešu mājvietas.

Šī apjomīgā grāmata ir līdz šim lielākais pētījums Latvijas grāmatniecībā par visām svarīgākajām norisēm emigrācijas latviešu dzīvē, no pirmsākumiem līdz pat mūsu dienām – par viņu dzīvesvietu; jaunajām, jau emigrācijā, izaugušajām paaudzēm; viņu etniskās piederības apzināšanos.

Grāmata ir interesanta ne tikai pašiem emigrācijas latviešiem, bet arī viņu tuviniekiem Latvijā, tā palīdz izprast nebūt ne vieglo, savu tuvāko dzīvi svešumā, rast atbildes uz neatbildētiem jautājumiem un ļauj paskatīties uz daudzām problēmām no pavisam cita redzesloka.