Gramata24.lv Jaunumi

Zem kuplo lapotņu dziļajām ēnām

Kādā namiņā dziļi Hēdmarkas mežos apglabāti dramatiski noslēpumi. Turp brauc Vilhelms, kas pēc trīsdesmit gadu ilgas prombūtnes pirmo reizi atgriezies Norvēģijā. Turp brauc arī Roberts ar savu mazo dēlēnu Lūkasu. Kāpēc gan Vilhelma vecā māte viņam nekad par šo vietu nav stāstījusi? Un ko Vilhelms pats šeit piedzīvojis tādu, kas nevienam nav zināms? Kāri Frederike Brenne ir mācījusies tēlotājmākslu Valsts mākslas akadēmijā un Ņujorkas mākslas akadēmijā. Rakstniecībā viņa debitēja 2007.gadā ar romānu "No citas pasaules"(Av en annen verden), par ko saņēma"Aschehoug" izdevniecības debitanta stipendiju.

Pārvērtēšana. Esejas par aizmirsto 20. gadsimtu

Vēsturnieks Tonijs Džads (Tony Judt, 1948—2010), dzimis un mācījies Anglijā, bijis pasniedzējs Kembridžā, Oksfordā, Bērklijā, kā arī Ņujorkas universitātes Remarka institūta profesors Eiropas studijās un šī institūta direktors — daudzu grāmatu autors un redaktors. Viens no viņa slavenākajiem un ietekmīgākajiem darbiem — visaptverošais mūsdienu Eiropas pētījums “Pēc kara. Eiropas vēsture 1945—2005” latviski izdots 2007. gadā.

Viena no Džada pēdējām grāmatām ir šis pārskats par “aizmirsto” 20. gadsimtu, ko veido autora dziļi un skrupulozi izstrādātās un vienlaikus aizraujošās un asprātīgās esejas par tām nozīmīgākajām aizgājušā gadsimta kultūrzīmēm un politikas ekscesiem, kuru izpēte un izpratne ir absolūti nepieciešamas, analizējot procesus gan šodien, gan nākotnē.

“Divdesmitais gadsimts ir tikko beidzies, taču tā ķildas un dogmas, tā ideāli un bailes jau sāk ieslīgt viltus atmiņu tumsībā. Šai grāmatā apkopotās esejas skar visai plašu tematisko spektru, tomēr uzmanības centrā arvien ir divi jautājumi, uz kuriem nevar nemeklēt atbildes, — ideju loma un intelektuāļu atbildība un nesenās vēstures vieta aizmāršības laikmetā. Jau drīzā nākotnē uz laikposmu no komunisma sagrūšanas līdz katastrofālajam iebrukumam Irākā pasaule atskatīsies kā uz postā aizlaistiem gadiem: gan vienā, gan otrā Atlantijas krastā pusotrs gadu desmits nodzīvots, izniekojot iespējas un demonstrējot politisku nemākulību. Pārmēru pašpārliecināti, necenzdamies nedz domāt, nedz izvērtēt, mēs atstājām aiz muguras divdesmito gadsimtu un bravūrīgi iesoļojām nākamajā, vāvuļodami savtīgas puspatiesības. Mani atkal un atkal satriec šim laikmetam raksturīgā pretdabiskā apņemšanās neizprast mūsu pašreizējās dilemmas pašu valstī un ārzemēs, apņemšanās neuzklausīt nevienu no aizritējušo gadu desmitu gudrajiem prātiem, stūrgalvīgi mēģinājumi nevis atcerēties, bet aizmirst, noliegt pēctecību un katrā izdevīgā gadījumā pasludināt notiekošo par jaunu un nebijušu. Patlaban, kā sāk liecināt divdesmit pirmā gadsimta sākuma starptautiskie notikumi, šāda nostāja varētu būt arī gaužām nesaprātīga. Varbūt tomēr lai nesenā pagātne vēl dažus gadus paliek ar mums. Šī grāmata ir mēģinājums uz to palūkoties ar īpašu vērību.” Tonijs Džads

Brentes pils noslēpumi

Andra Puriņa romāns atkal aizved uz noslēpumaino, krāšņo Brentes pili. Tie lasītāji, kuri ir iepazinušies ar agrāk "Lata romāna" sērijā izdotajiem "Lielā bērza noslēpums" un "Brentes pils briljanti", sastaps jau zināmus cilvēkus - pils dārznieku Aleksi, kas aizraujas ar kriminālromānu rakstīšanu, un viņa sievu Ilonu. Jaunā ģimene gaida pasaulē ierodamies dvīņus...

Taču šis ir pilnīgi patstāvīgs stāsts. Aleksis pēc ilgāka pārtraukuma atgriežas Brentes pilī strādāt par dārznieku. Viņš redz, ka pilī rit pilnīgi citādāka dzīve nekā iepriekš, par kuru neviens nevēlas runāt, jo baidās. Bet notikumi paši šajā trillerī ievelk gan Aleksi, gan viņa sievu Ilonu. Briljanti, noslēpumaini ļaudis pils pazemē... Dārzniekam nekas cits neatliek, kā stāties pretī briesmām.

Bērzs

"Bērzs" ir vēl viena grāmatiņa sērijā "Dabas aptieka". Kopš seniem laikiem ir novērots, ka bērzu pirtsslotas mazina stresu, muskuļu saspringumu, padara ādu gludāku un samtaināku, kā arī attīra un aromatizē pirts gaisu. Bērza lielisko dziedniecisko īpašību dēļ to izmanto dažādu ārstniecības preparātu un skaistumkopšanas līdzekļu pagatavošanai. Tautas medicīnā organisma spēcināšanai un dažādu slimību ārstēšanai lieto arī svaigu bērzu sulu.

Šīs sērijas grāmatas sniedz zināšanas un praktiskus padomus par to,
- kādas ir dažādu augu ārstnieciskās īpašības;
- kā ievākt un sagatavot šo augu drogas un kā pagatavot no tām ārstnieciskos līdzekļus;
- kā šos līdzekļus pareizi izmantot dažādu slimību ārstēšanai;
- kā mājas apstākļos pagatavot lieliskas maskas, losjonus un citus līdzekļus ādas un matu kopšanai.

Lai līgojam, lai svinam. Papardes ziedu meklējot...un ne tikai

Grāmatā apkopots viss par un ap Jāņiem – vēsture, alus raudzēšanas un Jāņusiera receptes, vainagu pīšana, mājvietas pušķošana, rotaļas un spēles, Jāņu dziesmas un daudz citas noderīgas un interesantas informācijas par vasara saulgriežiem.

Kājāmgājējs karā. Latviešu kara stāsti

Grāmata “Kājāmgājējs karā. Latviešu kara stāsti” uzrakstīta pirms 40 gadiem un pieder latviešu dokumentālās prozas “atvilktnes literatūras” mantojumam. Autore to nerakstīja publicēšanai, jo labi zināja, ka šāda satura darbus padomju Latvijā nav iespējams izdot. Grāmata stāsta par latviešiem Otrajā pasaules karā, kas dažādu iemeslu un/vai izvēļu dēļ nonākuši Sarkanajā armijā. Tā ir vēstījums par frontes ikdienu – cilvēki iet bojā, tiek ievainoti, aizvesti uz aizmuguri, viņu vietā nāk citi. Un “kara dzirnas” turpina darbu. Kājāmgājēji karā – karavīri, jaunākie un vidējie virsnieki, kuru dienišķā pamatnodarbe ir iešana kājām pa daudzajiem frontes un piefrontes ceļiem, dodoties gan uz pozīcijām, gan atpakaļ no tām, gan pēc pārtikas un pasta, gan pēc medicīniskās palīdzības, gan uz tālāku aizmuguri. Karā tēlojuma mozaīkā vienlīdz spilgti zaigo kā cildenais, tā nelietīgais, pašaizliedzība un nodevība, dzīvība un nāve…
Dokumentālajā romānā padomju perioda literatūrai uzspiestā sociālistiskā reālisma manierē rakstītās īsākās vai garākās epizodes mijas ar skaudri reālistiskām kara ainām, savukārt vēl citās romāna teksta daļās ieskanas postmodernisma toņi.
Sērijā jau iznākusi grāmata “(Divas) puses. Latviešu kara stāsti. Otrais pasaules karš karavīru dienasgrāmatās”.

Pieskārieni. Kurts Fridrihsons

“Pieskārieni” ir atkārtots 1998. gada grāmatas izdevums ar citām Kurta Fridrihsona darbu repodukcijām un fotomateriālu.
Grāmatas ievadā tās autore Gundega Repše raksta: “Kurts Fridrihsons un viņa daiļrade ir izteiksmīgs piemērs pieskārienu vēsturei un pieskārienu kultūrai. Pieskārieni kā cēlonis viņa cilvēciskās struktūras savdabībai un pieskārieni kā rezultāts, kā jau kvalitatīvi jauns cēlonis viņa daiļrades pukstiem un to ceļiem pie skatītāja.”

Auniņš Šons: Abrakadabra un glābiet koku

Divi neaizmirstami piedzīvojumi divos fantastiskos blējamstāstos ar auniņu Šonu. Ienāc droši Fermera pagalmā un grāmatā, kur dažas blēdīgas aitas uzdarbosies divos Auniņa Šona stāstos!

ABRAKADARBĀ izceļas brīnumpilnas jukas, kad Šona nagos nonāk veca burvju triku lāde. Tūlīt pēc tam aitām jāķeras pie izmisīgiem paņēmieniem, kad Fermeris nolemj pārvērst malkā viņu iecienīto koku stāstā GLĀBIET KOKU!

Grāmata bērniem patiks ne vien aizraujošo stāstu, bet arī jauko attēlu dēļ. Pirmā vāka atlokā paslēpusies izgriežama durvju roktura zīme.

Sieviete smiltīs

“Sieviete smiltīs” ir brīnišķīgs japāņu autora Kobo Abes stāsts par cilvēka dzīvi, vīrieša un sievietes attiecībām un eksistenciālajiem jautājumiem, kurus mēs sev uzdodam ikdienā.

Romāna galvenais varonis, entomologs - Niki Dzimpejs, pētot kukaiņus, nejauši nokļūst kādā no apkārtējās pasaules izolētā ciematā. Tā iedzīvotāju pamatnodarbošanās ir patstāvīga smilšu rakšana, lai tās neieputinātu viņu mājvietas. No ciemata nav iespējams izkļūt, un kukaiņu pētnieku nodarbina jautājums - pakļauties un pielāgoties ciematā pastāvošajai iekārtai vai pretoties, lai realizētu savas spējas, darot ko pilnvērtīgāku. Jautājums, kuru uzdod stāsta varonis, sasaista grāmatā attēlotos notikumus ar dzīvi un iekārtu, kurai esam pakļauti mēs, - sabiedrību.

Kobo Abe (1924. gada 7. marts – 1993. gada 22. javāris), īstajā vārdā Kimifusa Abe, bija japāņu rakstnieks. Autors dzimis Tokijā, tomēr bērnību pavadīja Mukdenā, Mandžūrijā. 1941. gadā atgriezās Japānā, kur Tokijā studēja medicīnu. Kobo Abe savus pirmos dzejoļus publicēja 1947. gadā, tomēr vispasaules atzinību ieguva ar romānu “Sieviete smiltīs” (1962).

Autors ir saņēmis vairākus apbalvojumus par saviem darbiem, un viens no tiem ir Yomiuri Prize balva — Japānā prestiža literatūras balva, kuru autors saņēma par romānu “Sieviete smiltīs”. Autors Kenzaburō Ōe, kas Japānas literatūrā ir ievērojama personība, norādīja, ka Kobo Abe ir pelnījis iegūto Nobela prēmiju literatūrā.

Ežuļa peldriņķis

Grāmatā iekļautas 12 pasakas, kuras vēsta par meža bērniem: Meža sivēnu, Alnēnu, Vāverīti, Āpsēnu un citiem. Dienu no dienas viņi iepazīst meža dzīvi un slepus noskatās arī cilvēku bērnu gaitās. Tāpat kā cilvēku bērniem viņiem ir daudz dažādu jautājumu. Kur pavasarī likt sniegu? Kā Māmiņdienā iepriecināt māmiņas? Kā sānus un ausis pasargāt no lietus? Kādu spēli spēlēt, lai visi būtu apmierināti?

Dzīvnieciņu un cilvēku bērnu pasauļu satuvinājums radījis reizē smieklīgu un aizkustinošu noskaņu. Pasakas ļauj ielūkoties gan dabā, gan cilvēku attiecībās. Draudzība, izdoma, strīdiņi, šaubas, bailes, dedzīga vēlēšanās rīkoties, naivums, raksturu atšķirīgums un daudzas citas nopietnas īpašības un parādības saistītas ar neparastām situācijām, līdz ar to grāmata ir aizraujoša, humorpilna un reizē emocionāli piepildīta.

Pasakas ir spraigas, atjautīgām sarunām bagātas.

„Es kaut ko zinu! Urrā!” pavēstīja Meža sivēns.

„Nevar būt!” smīnot teica Briedēns.

Meža sivēns sabozās un jau gatavojās apvainoties.

Bet Vāverīte norāja Briedēnu:

„Beidz viņu apcelt! Protams, ka zina! Sivēntiņ, bet ko tu zini? Lūdzu, lūūūdzu, pasaki!”

Meža sivēns kādu brīdi nesacīja, taču pēc tam pateica:

„Meža strazds ir iemīlējies!”

Jaukie dzīvnieciņi, sirsnīgās sarunas un skaidrais stils šo grāmatu padara piemērotu pavisam maziem bērniem, savukārt dažādi sižeta pārsteigumi un emociju bagātība to ļauj izbaudīt arī vecākiem lasītājiem.

Ilustrācijās māksliniece savdabīgi apvienojusi niansētu krāsainību un melnbaltu siluetu efektīgumu.

Likuma ēnā

Jānis Bolis ir Amerikā dzīvojošs latvietis, kurš sarakstījis romānu par kāda vīrieša, Oskara, dzīvi, sākot no bērnības līdz pat brieduma gadiem. Grāmatā stāstīts par smagiem pārdzīvojumiem izsūtījuma laikā, izraidījumu no dzimtenes un šķiršanās sāpēm no tēva. Par nelikumīgām afērām pēckara gados un, protams, mīlestību, kas caurvij visu romāna attīstības gaitu.

Autora doma, sarakstot romānu, bija likt lasītājam pārdomāt un izanalizēt visdažādākos notikumus Oskara raibajā dzīvē un izvērtēt notikumu sekas un cēloņus. Šādā veidā autors piedāvā savilkt paralēles ar katra lasītāja dzīvē piedzīvotajām traģēdijām. Tomēr jāpiemin fakts, ka romāns nav autobiogrāfija, bet autora spēja prasmīgi variēt starp to, kas tiešām piedzīvots un to, par ko dzirdēts vai lasīts.

“Šī grāmata ir tik aizraujoša, ka to gribas izlasīt vienā rāvienā. Tās autors advokāts Jānis Bolis saņem lasītāju pie rokas un ved līdzi Oskara Valtera dzīvei un domu pasaulei. Tā nav nekāda jaukā dzīve, un Oskars Valters nav varonis. Varbūt viņš par tādu būtu kļuvis, ja 1940. gadā nesagrūtu zēna dzīve. Oskars zaudēja tēvu, kurš pazuda Sibīrijā, bet viņiem abiem ar māti izdevās no Pleskavas atbēgt uz vācu nacionālsociālistu okupēto dzimteni. Kara beigās viņi nokļuva Vācijā, un pēc bēgļu nometnē pavadītiem gadiem emigrēja uz ASV.

Romānā attēlotas dramatiskas un pavisam nelāgas izmaiņas jauna cilvēka raksturā, ko ietekmēja Latvijas okupācija un turpmākais — bēgšana no dzimtenes, piedzīvotās bombardēšanas Berlīnē, uzvarētāju karavīru vardarbība. Oskars agri iemācās, ka ir reizes, kad var (un pat vajag) melot, kad var (un vajag) zagt, un morāles zaudēšana ievelk viņu arvien dziļāk noziedzīgās pasaules tīklos. Galu galā viņš atrodas tajā pašā pusē, kur Latvijas iekarotāji, likuma ēnas pusē.

Beigās Oskars Valters iedzen sevi strupceļā, no kura nav citas izejas, kā tikai simboliski pārdzimstot. Varbūt, nomainot vārdu un sākot jaunu dzīvi kopā ar agrās jaunības mīlestību Lauru tālu no ierastās pasaules Mahes salā, izdosies sevi atgūt. Varbūt — kaut gan tam grūti noticēt.”

Rakstniece Anna Žīgure

Durvis

Maijas Laukmanes dzejoļu un domu planējumu krājums “Durvis” sniedz iespēju lasītājiem pabūt četrās dažādās sajūtu pasaulēs - Ieejas durvīs (1. nodaļa), Durvīs uz istabu (2. nodaļa), Durvīs uz virtuvi (3. nodaļa) un Durvīs uz dārzu (4. nodaļa). Dzejas fragmenti par katru tematisko ainu cilvēka dzīvē tiek papildināti ar esejām jeb, kā autore tās sauc, - domu planējumiem.

Maijas Laukmanes krājums “Durvis” spilgti ilustrē mums apkārt notiekošo - steigu, stresu, bailes nepaspēt ieplānoto, lielākus un mazākus zaudējumus. Tomēr tikpat spilgti autore pievēršas arī ieguvumiem, aicinot lasītāju izbaudīt prieku par brīnišķīgajiem sīkumiem, ko sniedz dzīve.

“Durvis” sniedz iespēju izjust mirkli, kad nakts nomaina dienu, brīdi, kad atmiņas reizē valdzina un skumdina. Krājums ir gaišs un izjusts. Autore daudz raksta par dabas burvību, cilvēka personības daudzšķautņainību, kā arī neremdināmo vēlmi izkļūt no sabiedrības uzspiestajām normām. Tāpat “Durvīs” neizpaliek arī tādas nopietnas tēmas kā dzīves jēgas meklējumi un sava īstā “es” apzināšana.

Maija Laukmane ir dzimusi Kandavā 1953. gada 17. maijā. Viņas dzejas krātuve ir latviešu folklora, mitoloģija, tautas tikumu mācība, latviskās tradīcijas. Viņa ir arī sava novada folkloras vācēja un sistematizētāja, kurzemniecisko tradīciju pētītāja. Dzejoļi pie viņas atnāk uzreiz. Naktī pie gultas tuvumā vienmēr atrodas papīrs un rakstāmais aukliņā. Dzejolis var tapt vienā mirklī, tad tas arī tiek uzrakstīts.

Gērnsijas Literatūras un tupeņmizu pīrāga biedrība

“Varbūt grāmatām piemīt kāds slepens māju atrašanas instinkts, kas aizved tās pie īstajiem lasītājiem? Cik burvīgi būtu, ja tā būtu patiesība,” tā Londonā mītošā rakstniece Džuljeta atbild Dosijam, vienam no Gērnsijas Literatūras un tupeņmizu pīrāga biedrības dibinātājiem, uz viņa vēstuli un stāstu par to, kā grāmata, kas reiz piederējusi Džuljetai, nonākusi Gērnsijā.

Nejauši aizsākusies sarakste maina visu tajā iesaistīto ļaužu dzīves plūdumu. Sākumā rāma viedokļu apmaiņa starp diviem svešiem cilvēkiem, tā pāraug kolektīvā vēstuļu plūsmā, kurā iesaistās teju vai visi aktīvākie salas iedzīvotāji un arī vairāki londonieši. Vēstules, ko bezgala dažādie cilvēki raksta cits citam, ir spoži epistolārā žanra paraugi. Raksturojumi, kādus tie velta cits citam un ikdienā piedzīvotā atstāsti ir tik precīzi, tieši un asprātīgi, ka lasot personāži nostājas acu priekšā kā dzīvi.
Raiba sabiedrība ir šī jocīgā grāmatmīļu biedrība – un tikpat raibas un krāsainas ir viņu attiecības citam ar citu. Cilvēki no ārpasaules parasti šajā ciešajā pulciņā nespēj iejusties, taču, kad Gērnsijas Literatūras un tupeņmizu pīrāga biedrība pēc abpusējas sirsnīgas vēstuļu apmaiņas uzaicina Džuljetu ciemos, sāk risināties iepriekš neparedzami notikumi, kam būs tālejošas sekas...

Brīnišķīga grāmata, kas smīdina caur asarām, raudina caur smiekliem un atgādina, ka cilvēki ir sirsnīgas, patīkamas un laipnas būtnes.

Mērija Anna Šafere (Mary Ann Shaffer, 1934–2008) strādājusi par redaktori un bibliotekāri, tomēr viņas mūža sapnis bija “uzrakstīt grāmatu, kura kādam patiktu tik ļoti, ka viņš vēlētos to publicēt”. Šo sapni īstenoja grāmata “Gērnsijas Literatūras un tupeņmizu pīrāga biedrība”, ko pabeigt palīdzēja viņas radiniece Annija Barouza (Annie Barrows), amerikāņu rakstniece.

Bella

Piecpadsmitgadīgās Bellas mammai Enijai pieder bordelis Londonas sirdī, tur Bella uzaug, mammas draudzenes Mogas mīlēta un aprūpēta, pilnīgā neziņā par mammas meiteņu īsto nodarbošanos. Bella iegūst arī draugu – Džimiju, bargā kaimiņa krodzinieka Gārta pāragri mirušās māsas dēlu, kurš kļūst par viņas pirmo mīlestību.

Kādudien Bellas rāmā pasaulīte sabrūk: burtiski vienā mirklī viņa uzzina, ko dara klienti ar meitenēm, un kļūst par liecinieci briesmīgai slepkavībai. Bella ir redzējusi slepkavu, un slepkava ir redzējis viņu... Meitene tiek nolaupīta un pārdota verdzībā vispirms uz Franciju, tad vēl tālāk – uz līksmo Ņūorleānu, uzdzīves paradīzi. Pārbiedētā Bella cenšas izdzīvot skarbajā vidē, bet viņas tuvinieki un Džimijs meklē gan pazudušo meiteni, gan nežēlīgo slepkavu un bērnu tirgotāju. Londona, Parīze, Ņujorka un Ņūorleāna atver savas slepenākās priekamājas, atklājas miesaskāres tumšākie noslēpumi, kurus izzinot nodrebēs pat rūdītākās sirdis. Vai sparīgā, drosmīgā un gudrā Bella, līdzīgi citām, kļūs par čaulu, kas, narkotiku un sāpju apdullināta, iepriecina klientus, nespējot just nedz mīlestību, nedz cerību? Vai viņai izdosies pārraut baismo noziedzības ķēdi un atgriezties mājās?

Mūsdienu angļu rakstnieci Lesliju Pīrsu (Lesley Pearse) iemīļojuši lasītāji visā pasaulē. Viņas romāniem raksturīgs spraigs sižets, psiholoģiski pamatoti, spilgti varoņu raksturi un romantiska noskaņa.

Pavasara ēdieni

Radiet mājās pavasara sajūtu, atgūstiet enerģiju un dzīvesprieku, baudot lieliskus un uzmundrinošus ēdienus! Krāšņi ilustrētās grāmatas autore Iveta Galēja - pazīstama kulinārijas un gastronomijas speciāliste, žurnāliste, tulkotāja un Radio SWH "balss" - piedāvā pavasarīgu, garšīgu un vitamīniem bagātu ēdienu receptes. Tās palīdzēs dažādot jūsu ēdienkarti, pagatavojot veselīgas uzkodas, zaļumiem bagātus salātus, aromātiskas mērces, vieglas zupas, spēcinošus otros ēdienus un brīnišķīgus desertus. Pavasaris nāk ar gaismu, siltumu un garākiem vakariem. Lai vairāk laika varētu pavadīt svaigā gaisā un nebūtu ilgi jāstāv pie plīts, ēdieni, kuru receptes apkopotas šajā grāmatā, ir ātri un vienkārši pagatavojami, turklāt tajos izmantoti pirmie pavasara zaļumi - nātru lapiņas, skābenes, dilles, lociņi, salāti -, kā arī dažādi svaigi dārzeņi.

Zaļā dzīve. Zaļie kokteiļi veselībai un ereģijai

Mēs visi zinām, ka jāēd vairāk augļi un dārzeņi, tomēr palielināt ikdienas devu nemaz nav tik vienkārši. Grāmatā “Zaļā dzīve” svaigēšanas pioniere un autoritāte Viktorija Butenko piedāvā ģeniāli vienkāršu, bet bieži piemirstu alternatīvu – lietot zaļos lapu dārzeņus, salātus un zaļumus kopā ar augļiem sasmalcinātus kokteiļos. Zaļie lapu dārzeņi minerālvielu un vitamīnu bagātības ziņā pārspēj pārējos dārzeņus, un to kokteiļi ir kā enerģijas spēkstacija organismam. Ātri pagatavojamie, vienkāršie kokteiļi ir veids, kā nodrošināt sevi ar visām nepieciešamajām barības vielām, tos var lietot ikviens, neatkarīgi no diētas, vides un dzīves veida. Zaļie kokteiļi izvada toksīnus, nodrošina trūkstošās barības vielas un ir garšīgi!

"Zaļā dzīve" ir ilgu gadu pētnieciskā un eksperimentālā darba rezultāts. Vispirms Viktorija Butenko izdziedināja savu ģimeni, uzlaboja kolēģu un draugu veselību, tad uzrakstīja grāmatu. Šobrīd grāmata "Zaļā dzīve" ir pieprasīta lasāmviela visā pasaulē - tā jau ir pārtulkota 26 valodās, un zaļie kokteiļi ir uzlabojuši veselību tūkstošiem cilvēku.

No saules mācies

Grāmatā ietvertas dziesmas un rotaļas pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem. To autore ir Talsu Mūzikas skolas klavierspēles pasniedzēja. Viņa vada arī bērnu vokālo grupu „Krikši” un komponē tās repertuāru, ir rakstījusi dziesmas Kristīnei Brokai un Santai Zapackai.

Komponistes dziesmas ir vienkāršas. Tās mācoties, bērni var arī apgūt arī mūzikas pamatiemaņas, attīstīt dzirdi, ritma izjūtu, improvizācijas prasmes un muzikālo fantāziju. Tās var lieliski papildināt arī skolas ansambļu repertuāru.

Kaķa šūpulis

Kurts Vonnegūts (Kurt Vonnegut, 1922–2007) ir viens no populārākajiem 20. gadsimta amerikāņu rakstniekiem, kura darbos meistarīgi savijies melnais humors un asprātīga satīra, vēsturiski notikumi un zinātniskā fantastika, autobiogrāfiski motīvi un filozofiskas atziņas.
“Kurts Vonnegūts ir mūsu smalkākā melnā humora darbu autors. Lasot viņa darbus, mēs smejamies, lai sevi aizsargātu [pašaizsardzības nolūkā].”
Atlantic Monthly

“Romāns “Kaķa šūpulis” ir negodbijīga un ļoti aizraujoša fantāzija par kodolzinātnieku rotaļīgo bezatbildību. Kā jau tas raksturīgs labākajiem mūsdienu satīras paraugiem, šis romāns ir daudz saistošāks un tajā pašā laikā saturiski arī daudz nozīmīgāks par darbiem, kurus literatūrkritiķi ierindo “nopietno” darbu kategorijā.”
The New York Times

“Kurts Vonnegūts ir neatdarināms un nepārspēts sociālās satīras rakstnieks.”
Harper’s Magazine

“Romāns “Kaķa šūpulis” ir K. Vonnegūta visizsmalcinātākais darbs.”
Books And Bookman

Ziedu valoda. Vārdnīca

Tā bija skaista vasara.
Mēs runājām tikai caur puķēm.
/Imants Ziedonis/

Kad vārdi šķiet par skaļu, nopērc vijolīšu pušķīti vai dāvini vienu anemoni. Tavs acu skats un zieds Tavās rokās pateiks, ko gribēji sacīt.
Sen zināmā, bet mūsdienās piemirstā ziedu valoda – spēle, kas ikdienai piešķir mazliet rotaļīguma, krāsas un smaržas...
Protams, gluži tāpat kā sapņu tulkojumi, arī ziedu zīmju skaidrojums palaikam mēdz būt diametrāli pretējs. Taču ikvienam ir iespēja izvēlēties sev tobrīd piemērotāko.
Pasaki to ar ziediem! – tā skan floristu asociācijas devīze un grāmatas veidotāju aicinājums.

Meta Noslēpums

Meta Noslēpums ir nākamais līmenis jūsu apziņas attīstībā. Grāmatā un filmā „Noslēpums” tika atklāts Pievilkšanās likums, kas ir tikai viens no septiņiem senajiem Hermeja likumiem. Meta Noslēpums ļaus jums atklāt arī sešus pārējos.
Grāmata „Meta Noslēpums” ir ideāls zināšanu kopums. Ja prasmīgi izmantosiet tajā aprakstītās iedarbīgās metafiziskās idejas, par jūsu dzīves neatņemamu sastāvdaļu kļūs Prieks, Mīlestība un Bagātība.
Grāmatas skolotāji ir pasaulslaveni motivējošie lektori, zinātnieki, uzņēmēji Džeks Kenfīlds, Džo Vitāle, Masaru Emoto, Bobs Proktors, Džejs Ābrahams un citi.